Baroka mūzikas ģēniju radītas skaņas piepildīs Rundāles pils Balto zāli

Iveta Vēvere | 2024.04.06

2024. gada 6. aprīlī pulksten 18 Rundāles pils Baltajā zālē ar baroka mūzikas programmu uzstāsies Liepājas Simfoniskā orķestra koncertmeistares Līgas Baltābolas vadītais stīgu instrumentu ansamblis, ko kuplinās aizrautīgā senās mūzikas interprete klavesīniste Gertruda Jerjomenko.

“Šī baroka mūzikas programma ir absolūts skaistuma un harmonijas apkopojums. Tas būs patiess mūzikas baudījums ne tikai klausītājiem, bet arī mums pašiem. Tieši tādēļ arī izveidojām savu nelielo ansambli – lai biežāk varētu atskaņot baroka laika kompozīcijas,” stāsta vijolniece Līga Baltābola.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Dziesmu un deju lietus Irlavā 2024

Festivāls "Dziesmu un deju lietus Irlavā 2024" būs 23.maijā pulksten 12:00 Irlavas kultūras namā.

Tukuma TIC

Koncertā skanēs trīs nozīmīgu baroka mūzikas ģēniju – Žana Marī Leklēra, Georga Frīdriha Hendeļa un Antonio Vivaldi – darbi, kas atspoguļos dažādus baroka mūzikas žanrus un stilus un Rundāles pilī, kas ir nozīmīgākais baroka stila arhitektūras paraugs Latvijā, radīs autentisku un dzīvīgu skanējumu.

“Īpaši interesanti bija meklēt tās kompozīcijas, kuras retāk skanējušas Latvijas koncertzālēs. Mēs nepretendējam uz ļoti autentisku baroka laikmeta mūzikas interpretāciju, jo nemuzicēsim ar senajiem instrumentiem, taču katrs gadsimts veido savu individuālo skatījumu uz pasaules muzikālo mantojumu, un tajā ir vieta gan autentiskajam, objektīvajam, gan vairāk personalizētam un subjektīvākam atskaņojumam,” par gaidāmo koncertu stāsta Līga Baltābola.

Programma ir daudzkrāsaina gan emocionālā plānā, gan arī ansambļa sastāva ziņā. Tā sāksies ar Leklēra sonāti divām vijolēm solo, un katrs nākamais skaņdarbs vērsīsies plašumā gan mūziķu skaita ziņā, gan mūzikas varenumā, noslēdzot koncertu ar aizrautīgajām Vivaldi variācijām par populāro La Folia tēmu, kas ir ļoti sena dejas melodija, kuras vēsturiskās saknes saistītas ar Portugāli.

Melodijas pirmavoti nošu tekstā datēti ar 1490. gadu, taču tā savu pievilcību spējusi saglabāt gadsimtiem cauri un piesaistījusi tik daudzu komponistu uzmanību, ka pēdējo trīs gadsimtu laikā vien ir tapuši vairāk kā 150 muzikāli darbi ar šīs tēmas atvasinājumiem. “Īpaši skaistu šo muzikālo piedzīvojumu darīs nepārspējamā Latvijas arhitektūras pērle – Rundāles pils. Tā būs muzikāla dāvana ikvienam gaišajā Lieldienu laikā,” savu prieku neslēpj Līga Baltābola.

Līga Baltābola ir ne vien pieredzējusi orķestra mūziķe, bet arī izcila kamermūziķe un bieži tiek aicināta uzstāties arī kā soliste. Tostarp, 2022. gada pavasarī Viļņā kopā ar Lietuvas Valsts simfonisko orķestri maestro Gintara Rinkeviča vadībā viņa atskaņoja Pētera Vaska “Vox Amoris”, savukārt pērn Rundāles pils Baltajā zālē kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri diriģenta Gunta Kuzmas vadībā – solo Johannesa Brāmsa Koncertā vijolei un orķestrim.
Kopā ar Līgu Baltābolu Rundāles pils Baltajā zālē spēlēs Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķi Jānis Baltābols (vijole), Baiba Lasmane (vijole), Zane Baltābola (vijole), Annija Elizabete Meija (alts) un Dina Puķīte (čells), kā arī klavesīniste Gertruda Jerjomenko.

Gertruda Jerjomenko ir “Lielās mūzikas balvas 2018” nominante kategorijā “Gada jaunais mūziķis”. Latvijā viņa jūtoties īpašā statusā, jo šeit solo klavesīnistu nav daudz: “Gribas braukt, spēlēt koncertus, iesaistīt publiku un likt tai klausīties seno mūziku – tā ir vairāk tāda misijas sajūta.”

Liepājas Simfoniskais orķestris un tā mūziķi Rundāles pilī viesojas regulāri, un pērn decembrī mūzikas mīļotājus priecēja klasicisma programma “Exsultate, jubilate” lietuviešu diriģenta Modesta Barkauska vadībā kopā ar lietuviešu soprānu Linu Dambrauskaiti.

Klausītājus orķestris lūdz ņemt vērā, ka biļetes uz koncertu “Baroka mūzikas ģēniji” uz vietas Rundāles pilī iegādāties nebūs iespējams. Tās ir pieejamas tikai un vienīgi “Biļešu Paradīzes” tirdzniecības vietās un internetā: bilesuparadize.lv/lv/organizer/50

Koncertu atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija.