22. jūlijs vēsturē: Tiek veikts pirmais lidojums vienatnē apkārt zemeslodei

Jānis Pēteris Bērziņš | 2024.07.22

Tagad, kad lidojumi ar lidmašīnām nav nekas neierasts, katru dienu virs savām galvām dzirdam lidmašīnu rūkoņu un ceļošana no vienas pasaules malas uz otru neprasa ne nedēļas, ne mēnešus, ir grūti iedomāties, kā būtu dzīvot laikā, kad transportu veidi un ātrumi nebija tik ļoti attīstīti. Taču šajā datumā, 22. jūlijā, tika veikts pirmais lidojums apkārt zemeslodei vienatnē.

Amerikāņu pilots Villijs Posts 1933. gadā veica pirmo lidojumu vienatnē apkārt zemeslodei, taču slavens šis pilots ir ne tikai ar šo lidojumu, bet arī ar jauna rekorda uzstādīšanu lidojumam apkārt pasaulei,  savu pienesumu un pieredzi lidošanā lielos augstumos, ieguldījumu informācijas iegūšanā par gaisa straumēm un aviācijas skafandra izgudrošanu.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Augšdaugavas novada septembra pasākumi

TAKA

1931. gadā rekords pasaules apceļošanā piederēja dirižablim Graf Zeppelin un Hugo Eckeneram, kas pasauli apceļoja 21 dienas laikā. Tāpēc Posts kopā ar savu stūrmani Haroldu Getiju nolēma šo rekordu lauzt un kļuva par pirmajiem, kas ar lidmašīnu aplidoja apkārt zemeslodei. Šo lidojumu abi piloti veica  astoņās dienās un 16 stundas, apstājoties 14 reizes.

Pēc pāris gadiem, kad Posts vēlējās aeronavigācijas skolu, viņš nevarēja savākt gana lielu naudas summu, jo cilvēki izteica šaubas par viņa lauciniecisko izcelsmi un nepietiekamās teorētiskās zināšanas. Lai pierādītu šādu viedokļu nepatiesumu, Posts nolēma atkārtot lidojumu apkārt zemeslodei, taču šoreiz to darot vienatnē. Savu lidmašīnu šim lidojumam viņš gatavoja aptuveni gadu, tajā ievietojot  vēl līdz galam neizveidoto autopilota ierīci un radio virziena meklētāju.

1933. gada 15. jūlijā Villijs Posts uzsāka savu ceļojumu apkārt pasaulei, kura laikā nācās apstāties aptuveni 10 reizes, lai uzpildītos, salabotu autopilotu, iegūtu kādas līdzi nepaņemtas kartes, nomainītu lidmašīnas propelleri un veiktu citus remontdarbus. Savu ceļojumu Villijs pabeidza 22. jūlijā turpat kur sāka – Floida Beneta lidlaukā (Floyd Bennett Field) – septiņas dienas un 18 stundas pēc lidojuma sākuma, tādējādi pārspējot savu iepriekš uzstādīto rekordu.

No 2003. līdz 2011. Villija Posta lidmašīnu ikviens interesents varēja aplūkot Nacionālā gaisa un kosmosa muzeja (National Air and Space Museum) Stīvena F. Udvara-Hezija centrā (Steven F. Udvar-Hazy Center), Virdžīnijas apgabalā ASV. Taču tagad lidmašīna ir pārvietota uz Nacionālā gaisa un kosmosa muzeja galeriju "Laiks un navigācija" (Time and Navigation), kas atrodas Vašingtonā, ASV.

Protams, tā kā kopš 1933. gada ir attīstījušās tehnoloģijas, tad arī Posta uzstādītais rekords ir lauzts. Šobrīd rekords pieder amerikānim Stīvam Fosetam, kurš lidojumu veica 2005. gadā speciāli veidotā vieglajā lidmašīnā, kā būvēšanā piedalījās arī pats Fosets. Lidojums ilga 67 stundas un tā laikā lidmašīna neveica nevienu nosēšanos.