11. augusts vēsturē: starp Latvijas Republiku un Padomju Krieviju tiek parakstīts miera līgums

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2026.08.11

1920. gadā Rīgas pilī tika parakstīts miera līgums starp Latvijas Republiku un Padomju Krieviju. Šis līgums noslēdza Latvijas Brīvības cīņas, kas bija sākušās 1918. gadā, kad Latvijā iebruka Sarkanā armija.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Aktuālās izstādes Liepājā

Iepazīsties ar šī brīža aktuālajām izstādēm Liepājā – ieplāno un iedvesmojies!

Liepājas reģiona TIB

Pēc panākumiem brīvības cīņās 1919. gada 31. augustā Igaunijas valdība, 11. septembrī Somijas un Latvijas valdības, bet 15. septembrī Lietuvas valdība saņēma Krievijas piedāvājumu sākt miera sarunas. Krievija ārlietu tautas komisāra G.Čičerina telegrammā Latvijai bija piedāvāts "sākt sarunas par kara darbības izbeigšanu, uz kuriem pamatotos miermīlīgas attiecības starp abām pusēm". Taču, atšķirībā no Latvijas, pārējām valdībām – Igaunijai, Lietuvai un Somijai, Padomju Krievija piedāvāja arī neatkarību. 

Sākotnējā Baltijas valstu (Somijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas) nostāja bija tāda, ka sarunas ar Krieviju notiek kopīgi. Savukārt Krievija centās panākt sarunu uzsākšanu ar katru no Baltijas valstīm atsevišķi. 14.—15. septembrī Tallinā notika visu četru Baltijas valstu valdības vadītāju un ārlietu ministru konference, lai izstrādātu vienotu nostāju miera sarunām. Nākamajā konferencē šādā pašā sastāvā, kas notika Tartu no 29. septembra līdz 1. oktobrim, nolēma neuzsākt separātas miera sarunas un nenoslēgt separātus miera līgumus. Taču laika gaitā, mainoties situācijai un notikumiem, visas Baltijas valstis ar Padomju Krieviju sāka atsevišķas miera sarunas. 

Latvijas delegācija miera sarunām no Rīgas izbrauca 1920. gada 10. aprīlī. Sarunas noritēja sešās komisijās — militārajā, politiskajā, juridiskajā, koncesiju, finansu un reevakuācijas, un ilga vairākus mēnešus. Vienošanās par robežu nospraušanu starp valstīm tika iegūta līdz 19. maijam.  Līdz jūnija vidum bija izdevies saskaņot līguma pirmos četrus pantus — Latvijas neatkarības atzīšana no Krievijas puses, robežu jautājums un, tā sauktās, drošības garantijas — abpusēja apņemšanās nepieļaut savā teritorijā otrai pusei naidīgu organizāciju darbību. 12. jūnijā tika parakstīts arī bēgļu reevakuācijas līgums.

Jūnija otrajā pusē Latvijas delegācijas locekļi bija noguruši, un vairāki no viņiem smagi slimi. Maskavā plosījās tīfs. Tādēļ 22. jūnijā Zigfrīds Anna Meierovics nolēma ierosināt turpmākās sarunas pārcelt uz Rīgu. 15. jūlija rītā Krievijas delegācija piecu locekļu un 29 ekspertu sastāvā iebrauca Rīgā. Pēdējā sarunu sēde notika 9. augustā, bet 11. augustā pulksten 12:40 Latvijas —Krievijas miera līgums tika parakstīts ar šim gadījumam īpaši izgatavotu zelta spalvu.

Tā kā Latvijas un Padomju Krievijas noslēgtais miera līgums noslēdza Latvijas Brīvības cīņas, tad katru gadu 11. augusts tiek svinēts kā Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena.