28. septembris vēsturē: Tika atklāts Sandjego līcis

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2026.09.28

1542. gada 28. septembrī spāņu pētnieks Huans Rodrigess Kabriljo nejauši atklāja Kalifornijas štatā esošo Sandjego līci, taču patiesībā viņa ekspedīcijas mērķis bija dažādiem mītiem apvītais Aniana šaurums.

Kabriljo nebija pirmais un pēdējais pētnieks, kas meklēja īsākus jūras tirdzniecības ceļus Ziemeļamerikā. Kad kļuva skaidrs, ka Ziemeļamerika nav Indija, un ir pavisam cits kontinents, pētnieki nezaudēja cerību, ka eksistē kāds ceļš cauri “jaunajai pasaulei”, kas ved tikai pa ūdeni. 16. un 17. gadsimtā pētnieki ticēja, ka šāds ceļš varētu būt mistiskais Aniana šaurums – vieta, kas, pēc citu jūrnieku teiktā, savieno Kluso okeānu un Meksikas Līci.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Līksnas muižas parks (Līksnas takas)

Līksnas parkā ir ierīkoti celiņi, labiekārtotas atpūtas vietas, kreatīvi koka un metāla veidojumi, tajā skaitā Mīlestības koks.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

1542. gada jūnijā Kabriljo pameta Meksikas rietumu krastu un devās uz ziemeļiem, lai pētītu lauzīto Klusā okeāna krasta līniju. Ekspedīcijas laikā, daudzkārt novirzoties austrumu virzienā, Kabriljo bija pirmais eiropietis, kas atklāja daudzus Klusā okeāna piekrastes līčus. Neraugoties uz to, ka 28. septembrī viņam izdevās atklāt Sandjego līci, mistiskais Aniana šaurums tā arī netika sasniegts.

Vēlāk, daudz gadu garumā, citi pētnieki un jūrnieki turpināja meklēt Aniana šaurumu, taču arī bez panākumiem. Ironiski ir tas, ka šāda vieta patiesi eksistē, un 1905. gadā to atklāja polārpētnieks Roalds Amundsens. Viņš kļuva par pirmo, kas šķērsojis Ziemeļrietumu jūrasceļu starp Atlantijas un Kluso okeānu. Taču Amundsena atklājums liktu senajiem pētniekiem vilties, jo tas it nemaz nav tas, ko viņi vienmēr ir meklējuši – īsākus jūras tirdzniecības ceļus.