13. oktobris vēsturē: ASV tika ielikts «Baltā nama» pamatakmens

Jānis Pēteris Bērziņš | 2024.10.13

1792. gada 13.oktobrī sākās jauns posms turpmāko ASV prezidentu dzīvēs. Tajā dienā tika uzsākta prezidentu rezidences jeb „Baltā nama” būvniecība jaunajā galvaspilsētā Vašingtonā.

Iespaidīgās ēkas ārējās teritorijas arhitekts bija francūzis Charles L’Enfant. Viņš izveidoja visu apkārtnes plānojumu – sākot no taciņām un parkiem, beidzot ar puķudobēm. Pašas ēkas būvniecību uzraudzīja arhitekts James Hoban. Viņš ietekmējās no Leinstera ēkas dizaina Dublinā, savukārt prezidents Džordžs Vašingtons izvēlējās ēkas novietojumu.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Laternu festivāls Pakrojā

Tuvojas Ziemassvētki. Laiks doties ekskursijā uz Pakroju, kur krāšņi jo krāšņi iemirdzas leternas. Pa ceļam garšīgās Jelgavas karameles.

EUR 35 | Nikos Travel

1800. gadā prezidens Džons Adamss kļuva par pirmo ASV prezidentu, kas dzīvoja jaunuzceltajā luksusa ēkā. Tā ātri vien tika nosaukta par „Balto namu” savas balti pelēkās nokrāsas dēļ. Tāpat tā izteikti izcēlās uz apkārtejo māju fona, kas bija veidotas no sarkanā ķieģeļa.

1814. gadā „Baltais nams” tika ļaunprātīgi aizdedzināts. To izdarīja britu kareivji, iebrukuma laikā. Tā bija viņu atriebība par to, ka neilgi pirms tam amerikāņu kareivji nodedzināja valdības ēkas Kanādā. Jāatzīst, ka pēc tā notikuma „Baltais nams” kļuva tikai ietekmīgāks. Pārbūves un ēkas atjaunošanas darbu laikā, pamata konstrukcija tika papildināta ar vairākām, plašām piebūvēm. Uzklājot svaigu baltas krāsas kārtu, ēkas restaurācija tika pabeigta 1820. gadu vidū.

Mūsdienās vairāk kā miljons tūristu katru gadu apmeklē šo namu. Tā ir senākā valdības ēka galvaspilsētā.