Uzzini mūsu senču ticējumus par gavēni, kas sākas Pelnu dienā

Jānis Pēteris Bērziņš | 2024.02.22

Šodien, 2024. gada 14. februārī atzīmējam Pelnu trešdienu. (Pēc Liturģiskā kalendāra)

Tas ir laiks, kad baznīcās uz baznīcēnu galvām ber svētītus pelnus sakot: «No zemes tu ņemts, par zemi paliksi». Pēc baznīcas apmeklējuma, pelni tiek iedoti līdzi uz mājām, lai tos varētu bērt uz mājinieku galvām, jo kāds ticējums vēsta, ka tad galva nesāpēšot, nebūšot blaugznas un arī pērkons nesperšot.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Radošs brīvlaiks Rīgas Motormuzejā

Kā ik gadu – Rīgas Motormuzejs aicina bērnus un jauniešus piedalīties radošās aktivitātēs, lai interesanti un izzinoši pavadītu laiku un uzzinātu daudz jauna

Motormuzejs

Kristiešiem ar Pelnu dienu sākas 40 dienu garš gavēnis. Kristieši šajā laikā atturas no ikdienišķām un ierastām lietām, bet vairāk pievērš uzmanību Bībelei, lūgšanai un grēksūdzei.

Gavēņa laika ticējumi no mūsu senču pūra:

1. Gavēņa piektdienās nevajag maizi cept, tad tā pelē.

2. Pelnu dienā lopiem spalvā kaisa pelnus, lai tos vasarā dunduri un mušas nekostu

3. Pelnu dienā jāmazgā krekli, tad tie būšot koši balti

4. Pelnu dienā no plīts pelni jāizgrābj un jāuzglabā tie līdz vasarai. Kad dārzā uz kāpostiem uzrodas kāpuri, tad vajag uz kāpostiem uzbērt Pelnu dienas pelnus, tad kāpuri pazudīšot

5. Gavēņa trešdienās un piektdienās nevar žagarus mājā nest, lai čūskas nenāk mājā.