27.marts: Dzimis Parīzes mūsdienu izskata autors barons Osmāns

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.03.27

Tradicionāli vecās Eiropas pilsētu, tai skaitā Rīgas, centrs, sirds un dvēsele ir to vecpilsētas. Taču ar Parīzi ir citādi. Tās vecpilsēta mūsdienās praktiski nav saglabājusies, tās vietā ir ģeometriski precīzs pilsētas plānojums ar plašiem bulvāriem, laukumiem, parkiem un dārziem, brīnišķīgu klasicisma arhitektūru. Pie Parīzes mūsdienu izskata “vainīgi” ir Napoleona III ambiciozie plāni un to galvenais īstenotājs Žoržs Ežēns Osmāns (Georges Eugène Haussmann) biežāk pazīstams kā barons Osmāns (1809-1891). 

Barons Osmāns, dzimis labi situētā Parīzes augstākās sabiedrības ģimenē, guvis labu izglītību un uzsācis politiskās karjeras veidošanu, bija Sēnas departamenta prefekts, vēlāk politiķis, bet vēsturē iegājis kā vīrs, kurš vadīja Napoleona III grandiozos Parīzes pārbūves darbus 19.gadsimta 60-tajos gados. 

Raksts turpinās pēc reklāmas

Šūpoļu festivāls

Latvijā vienīgais Šupoļu festivāls, kas aicina ļauties priekam un piedzīvot neparastas šūpoles visa festivāla maršrutā.

Siguldas novada TIC

19.gadsimta vidū Parīzes viduslaiku stila vecpilsēta bija bēdīgi slavena kā nabadzības, netīrības, slimību, noziedzības un visu citu iespējamo nelaimju perēklis. Tobrīd pie varas esošais Napoleons III nolēma rīkoties radikāli – visu šo postažu noslaucīt no zemes virsas, tā vietā uzbūvējot modernu, plašu, ērtu, izcili izplānotu pilsētu, ar skaistu arhitektūru, parkiem, dārziem, strūklakām. Nepilnos divdesmit gados Parīze, tēlaini runājot, tika sarauta gabalos un atkal salikta kopā. Barons Osmāns, kura vadībā noritēja pārbūve, iztaisnoja aleju labirintus, ieplūdināja pilsētā bulvārus, platus kā upes (jokoja, ka, ticis galā ar ielām, viņš iztaisnos Sēnu), iznīcināja vecos amatnieku rajonus, nodalot dzīvojamos rajonus no darba vietām, un atpūtai, kas agrāk vairākumam bija saistījusies ar mājas dzīvi, iekārtoja publiskos parkus un izklaides kvartālus. No sevī noslēgtu ciematu kopas Parīze pārvērstās vienotā tīklā, tās teritorija dubultojās. Interesanti, ka par modernizācijas upuri kļuva pat māja, kurā pats Osmāns dzimis.

Tik radikālas pārmaiņas nav viegli tā uzreiz pieņemt. Līdz ar pilsētu, arī parīzieši jutās tā, it kā arī viņu dzīve būtu sagriezta gabalos, un tas daudziem nebija pa prātam. Pretestība auga, līdz 1870.gadā Osmānam nācās atkāpties no amata. Bet tas nenozīmēja pārbūves beigas. Osmāna ieceres turpināja īstenot citi, pilnībā pabeidzot modernizāciju līdz 1927. gadam.