Palutini sevi ar kādu no brīnišķīgajiem itāļu saldumiem

Foto: Pixabay.com | Autors: BalticTravelnews.com | 2026.04.04

Lieldienas mūs priecē ar četrām brīvām dienām. Un brīvdienām piestāv saldumi! Šoreiz piedāvājam iepazīties ar izslavētu gardēžu – itāļu iecienītajiem gardumiem. Mēģināsim ko līdzīgu atrast arī pie mums, vai vēl labāk – pagatavosim paši, baudīsim un iztēlosimies Lieldienu svinētāju priecīgās čalas svētku pārņemtajā Romā!

Tiramisu jeb "paņem mani līdz" – pasaulē pazīstama Itālijas "firmas zīme". Klasiskajā variantā slāņos tiek kārtoti kafijā izmērcēti "dāmu pirkstiņu" (itāliski – savoiradi) cepumi un maskarpones siera un olu dzeltenumu krēms, tas viss papildināts ar liķieri vai brendiju, un pārkaisīts ar kakao. Eksistē neskaitāmas šīs receptes variācijas un atvasinājumi. Pārsteidzoši, ka izrādās, šis populārais deserts itāļu virtuvē ir jaunpienācējs – pirmo reizi minēts rakstos tikai 20.gs. 80tajos gados!

Raksts turpinās pēc reklāmas

PAVASARA VĪNA VAKARS RESTORĀNĀ ZĪDS

Par godu ZĪDS dzimšanas dienas mēnesim! Rezervē galdiņu: +371 64633303.

Rēzeknes pilsētas TIC

Panna cotta – šis gardais saldā krējuma, piena un cukura krēms ar želatīnu nāk no Piedmontas reģiona Itālijas ziemeļos, šodien tiek ēsts ne tikai visā Itālijā bet arī daudz kur Eiropā un pasaulē. Lieliski garšo kopā ar ogām, karameļu vai šokolādes mērci.

Zabaione – gaisīgās putās sakults krēms no olu dzeltenumiem, cukura un saldā Marsalas vīna. Precīza izcelsme ir neskaidra, taču ziņas par līdzīga ēdiena patērēšanu parādās pat jau 9.gadsimtā.

Cannoli – tipisks Sicīlijas virtuves deserts – eļļā ceptas mīklas trupiņas ar rikotas un maskarpones sieru pildījumu, kas papildināts ar citronu miziņu, sukādēm, šokolādes drumstalām. Līdz ar lielo itāļu emigrācijas vilni no Itālijas uz ASV 19.-20.gadsmitos, cannoli tika aizvesti arī uz otru okeānu krastu un tur atzīti par labiem esam.

Casata – vēl viens gards "sicīlietis". Ar augļu sulām vai liķieri piesūcināta biskvīta slāņu torte, ar cannoli līdzīgu rikotas siera pildījumu, un biezu marcipāna glazūru tam visam pāri. Kā saka pavārgrāmatas, pagatavošana diezgan sarežģīta, bet ir tā vērts!

Pandoro jeb pan d’oro – "zelta maize" – idejiski varētu būt viens no senākajiem itāļu gardumiem – salds raudzētas sviesta olu mīklas kēkss augstas piramīdas formā, pārkaisīts ar pūdercukuru, nāk no Veronas reģiona. Nosaukums – zelta maize – nāk no viduslaikiem, kad baltmaizes ēšana ikdienā bija bagāto augstmaņu privilēģija. Šodien pandoro ēšana ir Ziemassvētku un Jaungada perioda tradīcija.

Ricciarelli – tradicionāli ovālas formas itāļu cepumi no mandeļu miltiem, olas baltuma cukura un medus. Leģenda vēsta, ka to recepti uz savu pili netālu no Volterras (Toskānā) no Krusta karagājiena pārvedis bruņinieks Ricciardetto.

Glazētie kastaņi – cukura glazūrā ietērpto kastaņu ēšanas tradīcija nāk no Francijas dienvidu un Itālijas ziemeļu reģioniem, kur ēdamie kastaņi ir bieži sastopams produkts. Runā, ka paņēmiens iecukurot kastaņus ieradies Eiropas dienvidos līdz ar krustnešu atgriešanos no austrumu karagājieniem, līdzi atvedot līdz tam nepazīstamo cukuru. Atklājās, ka ar cukuru konditorijā var izdarīt daudz ko tādu, ko nevarēja ar medu. Senākā pierakstītā glazēto kastaņu  recepte nāk no Versaļas galma piezīmēm  Luija  XIV laikā 17.gadsimtā.

Gelato – saldējums! Jā, protams, saldējums ir lielā cieņā arī visās iepriekš minētajās zemēs, un ne tikai tur vien, taču nekur citur pasaulē nav izdevies atrast tādu saldējumu – tik piesātinātu garšas, daudzveidības un kafejnīcu atmosfēras ziņā! Teikšu tā – lai kur pasaulē jūs būtu, ja gribat baudīt vislabāko saldējumu, meklējiet kafejnīcu, kur saimnieko itālis!