27.aprīlis vēsturē: 1521.gadā bojā iet pasaules apceļotājs Ferdinands Magelāns

Foto: Biblioteca Nacional de Portugal | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.04.27

Ferdinands Magelāns (aptuveni 1480.gads – 1521.gada 27.aprīlis) bija portugāļu nacionalitātes jūras braucējs, kurš Spānijas dienestā vadīja pirmo ekspedīciju, kurā tika apbraukts apkārt pasaulei.

Šis brauciens, kurš tika uzsākts ar pieciem kuģiem, meklējot pasaules mēroga slavu un bagātību, tika uzsākts 1519.gadā ar mērķi atrast rietumu jūras ceļu uz salām pēc garšvielām.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Sezonas atklāšanas zaļumballe estrādē

31.maijā plkst.21.00 aicinām uz vasaras sezonas atklāšanas zaļumballi Valmieras estrādē! Uzstāsies Žoržs Siksna, grupa "Galaktika" un grupa "Ballīšu orķestris".

EUR 15 | Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Atrodoties ceļā, Magelāns atklāja šobrīd viņa vārdā nosaukto Magelāna šaurumu, un kļuva par pirmo eiropieti, kas šķērsoja Kluso okeānu.  Magelāns, lai arī bija portugālis un arī savu jūras ceļotāja karjeru aizsāka, kuģojot zem Portugāles karoga, bija ārkārtīgi ambiciozs un vairākas reizes lūdza atļauju un resursus Portugāļu karalim, lai dotos jau minētajā ceļā uz rietumiem, meklējot jaunu jūras ceļu pēc garšvielām. Lai arī Magelāns bija pierādījis sevi jūrā un šajā laikā garšvielas bija vērtas pat vairāk nekā zelts, portugāļu karalis vairākas reizes noraidīja Magelāna pieprasījumus, kā rezultātā Magelāns atteicās no savas nacionalitātes un vērsās pie Portugāles lielākā konkurenta jūrā – Spānijas. Spānijas karalis Čarlzs I, būdams tikai 18 gadus vecs, zinot Magelāna prasmes un kompetences, deva atļauju un resursus Magelānam veikt viņa kāroto ceļojumu, pretī saņemot solījumu saņemt neizmērojama apmēra bagātības.

Uzsākot ceļojumu, sākumā visa piecu kuģu lielā flote devās uz Brazīliju, vēlāk uz dienvidiem gar Dienvidamerikas piekrasti uz San Žulianu, kur tika pārziemots. Šajā pilsētā vairāki ekspedīcijas dalībnieki uzsāka dumpi, bet tas izgāzās – dumpja organizētājam tika nocirsta galva, daļa tika izdzīta no ekspedīcijas komandas, bet daļa kļuva par vergiem. Dienvidamerikā viņš atklāja Patagoniju un jau minēto jūras šaurumu starp Patagoniju un Ugunszemi, kas savieno Atlantijas okeānu ar Kluso okeānu (vēlāk nosaukts par Magelāna šaurumu) 1521. gadā Magelāns atklāja Marianas salas un Filipīnas.

Ceļojums, izņemot dumpi, norisinājās gludi līdz Magelāns nokļuva līdz Filipīnām, kur uzsāka nemierus ar vietējo vadoni. Cīņās gāja bojā liela daļa no ekspedīcijas komandas, daļa mira uz kuģa no slimībām, tāpēc vismaz vienu kuģi nācās sadedzināt. Pats Magelāns gāja bojā, kad notika uzbrukums viņa kuģim, bet daļa viņa cilvēku apzināti nedevās palīgā, gaidot viņa nāvi cīņas laukā. Magelāna aizsākto ceļojumu apkārt zemeslodei noslēdza viens no Magelāna dumpiniekiem Huans Sebastians del Kano, kurš atgriezās Seviljā 1522. gada 8. septembrī, kuģī "Victoria".

Tikai 18 no sākuma 270 cilvēku lielās piecu kuģu apkalpes izdzīvoja šo ceļojumu, taču atgriežoties šis viens kuģis bija pilns ar Austrumu valstīs iegūtām garšvielām, vērtības ziņā atsverot zaudējumus.

Magelāna ceļojumam bija liela nozīme, jo tika pierādīts, ka Klusais okeāns, kas atdala Āziju no Amerikas, ir daudz lielāks, nekā uzskatīja līdz tam, un tika noskaidrots, ka visi okeāni ir savienoti.