13. jūnijs vēsturē – 1956.gadā briti atdod Suecas kanālu Ēģiptei

Jānis Peteris Bērziņš | 2024.06.13

Suecas kanāls ir 163,5 km garš mākslīgi izbūvēts ūdensceļš, kas Ēģiptes teritorijā savieno Sarkano jūru un Vidusjūru. Tas ir viens no visvairāk izmantotajiem ūdensceļiem pasaulē.

Ideja par šāda veida ūdensceļu radās jau ļoti sen – un tā arī tika īstenota jau teju 2000 gadus pirms mūsu ēras, kad faraons Senuserts III lika izrakt kanālu, kas savienoja Nīlu ar Sarkano jūru. Šo kanālu vēlāk atjaunoja un paplašināja, taču bez pienācīgas uzraudzības kanāls ar laiku aizsērēja un to vēl vēlāk pat aizbēra.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Sējas svētki "Ausekļu dzirnavās"

Šogad aicināti ieskandināt un svinēt “Sējas svētkus” 17. maijā no plkst. 11. Ieskaties pasākuma programmā!

Bauskas TIC

Savukārt jau runājot par mūsdienu kanālu - mūsu ēras 18. gadsimta beigās pēc Napoleona I rīkojuma franču inženieri pētīja jautājumu par kanāla rakšanu caur Suecas zemes šaurumu, taču projekts tika apturēts, jo aprēķinu neprecizitātes dēļ radās pārliecība, ka ūdens līmenis Sarkanajā jūrā ir augstāks, nekā Vidusjūrā, un šāda kanāla būve varētu izraisīt nopietnu ekoloģisku katastrofu.

1854. gadā Ēģiptes vicekaralis, lai veicinātu valsts ekonomisko uzplaukumu, atdzīvināja ideju par kanālu, un piešķīra de Lesepa nodibinātajai būvkompānijai koncesiju uz 99 gadiem kanāla būvei un izmantošanai, lai tā atpelnītu ieguldītos līdzekļus. Būvdarbi tika uzsākti 1859. gadā.

Desmit gadu laikā tika izrakts aptuveni 74 000 000 m3 grunts, aptuveni 120 000 strādnieku mira negadījumos, no slimībām, nepietiekamas pārtikas un necilvēcīgajiem dzīves apstākļiem. 1863. gadā Ēģiptes valdība atteicās turpināt ar varu likt saviem pavalstniekiem strādāt būvē bez maksas, un ieteica būvkompānijai turpmākajā darbā izmantot algotu darbaspēku. Iejaucās Francijas valdība, kas ar bruņotas intervences draudiem piespieda Ēģipti samaksāt par būves dīkstāvi un morālajiem zaudējumiem tik milzīgu kompensāciju, ka Ēģiptes valsts kase nonāca pilnīgā ekonomiskā atkarībā no Rietumu kreditoriem.

1869. gada 17. novembrī svinīgi tika atklāta kuģu satiksme jaunajā Suecas kanālā. Tas bija pasaules mēroga notikums, uz kuru ieradās prominences no visas pasaules (pat ar politiku nesaistītas personas, piemēram, Henriks Juhans Ibsens ieradās no Vācijas, lai vērotu kanāla atklāšanu klātienē). Ēģiptes valdība, sakarā ar kanāla atklāšanas svinībām un ar šo notikumu saskaņoto Kairas operteātra atklāšanu, pasūtīja itāļu komponistam Džuzepem Verdi pat īpašu operu – Aīdu.  Eiropas pirmizrāde notika Milānas operteātrī "La Scala".

Pēc Suecas kanāla pabeigšanas Ēģipte kļuva par nozīmīgu pasaules pārvadājumu centru, taču jau 1875. gadā Lielbritānijas impērija, piedraudot ar ieroču pielietošanu, piespieda Ēģiptes vicekarali par simbolisku summu (daļu valsts ārējā parāda) atteikties no Ēģiptei piederošajām kanāla akcijām par labu Lielbritānijai. Ēģiptes centieni uzsākt sarunas par netaisnīgu tās teritorijas izmantošanu 1882. gadā izraisīja Lielbritānija ultimātu Ēģiptē mainīt valdību, iebrukumu un tās īslaicīgu okupāciju.

1956.gadā Suecas kanāls tika atdots atpakaļ Ēģiptei, taču jau uzreiz pēc šīs rīcības briti sāka aktīvu lobēšanu un virzīja savas intereses. Arī Ēģiptes tā brīža karalis situāciju nerisināja - tieši otrādi, viņš paziņoja, ka kanāls ir tikai Ēģiptes īpašums un, ka visām koncesijām termiņi sen pagājuši, bet 19. gadsimta lielvalstu "lielgabalu politikas" rezultāti nav leģitīmi. Tā paša gada beigās iesākas Suecas krīze, kur Izraēla, vēlāk pievienojoties arī Francijai un Lielbritānijai, okupēja kanāla teritoriju – tomēr iesaistoties Apvienoto Nāciju Organizācijas īpaši izveidotai miera uzturēšanas vienībai, kanāls atkal tika atdots Ēģiptes rīcībā.

Kanāls bija slēgts starptautiskai pārvadājumu veikšanai laika posmā no 1967. līdz 1975.gadam, Ēģiptes kara laikā ar Izraēlu. Šajā laikā kanāls bija aktīva karadarbības vieta.

2015.gadā Ēģipte atklāja aptuveni 8,5 miljardus ASV dolāru vērtu kanāla paplašinājumu. Paplašināšanas laikā izveidots 72 kilometrus garš jauns kanāls paralēli esošajam kanālam. Projekts ietvēra 35 kilometrus garus rakšanas darbus un 37 kilometrus garus padziļināšanas darbus. Līdz šim kanāls bija par šauru divvirzienu satiksmei. Tagad kuģi varēs virzīties caur kanālu, kad tas būs nepieciešams, bez aizkavēšanās. Kanāla dziļums ir 24 metri.

Ievērības cienīgs ir fakts, ka kanāla paplašināšanu pilnībā finansēja ēģiptieši bez ārzemju finanšu piesaistes.