29. jūnijs vēsturē: Francija anektē Taiti - lielāko Franču Polinēzijas salu
Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.06.29
Taiti vai Tahiti (angliski -Tahiti) ir lielākā sala Franču Polinēzijā, Klusā okeāna vidū. Salā dzīvo aptuveni 60% no Franču Polinēzijas iedzīvotājiem.
Taiti sala ir īpatnēja veidola - tā atgādina astotnieku - no Lielās Taiti un Mazās Taiti - abas salas daļas savieno 2 kilometru plats zemesšaurums. Kopumā uz salas dzīvo ap 190 tūkstošiem iedzīvotaju, kas visi ietilpst 1045 km² teritorijā (salīdzinājumam - Balvu novads ir 1044,5 km² liels). Salu apdzīvo pārsvarā taitieši (70%), ķīnieši un franči.
ZELTA MIKROFONS VENTSPILĪ
2026.gada 28.februārī OC “Ventspils” norisināsies krāšņa un svinīga Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta mikrofons” 30 gadu jubilejas ceremonija.
Ventspils TIC
Sala ir veidojusies vulkāniskās darbības rezultātā - Taiti teritorijā atrodas divi vulkāniskā tufa un bazalta masīvi. Augstākā virsotne ir Orohena (2241 m vjl). Salai apkārt atrodas koraļļu rifi. Raksturīgs karsts, mitrs klimats. Lielu daļu salas aizņem tropu meži, gar krastu atrodas zemkopībai derīgas zemes. Plantācijās tiek audzētas kokospalmas, maizeskoki, banānkoki, citrusi un citas kultūras. Salas iedzīvotāji nodarbojas ar zivju, kā arī pērļu un perlamutra zvejniecību. Nozīmīgus ienākumus salai ienes tūrisms. Vienīgā reģiona lidosta atrodas Taiti salas ziemeļrietumos.
Taiti oriģināli sāka apdzīvot taitieši jau 300 - 800 gadā pēc. Līdz pat 1880.gada 29.jūnijam šeit atradās neatkarīga valsts - Taiti karaļvalsts, kad to anektēja Francija, pasludinot to par savu koloniju. Vietējie īpaši jaunajam statusam nepretojās, līdz ar to, visi iedzīvotāji kļuva par francūžiem un tādi tie ir vēl arvien. Arī šodien Taiti salā pārsvarā runā franciski, kas ir oficiālā valsts valoda. 2006.gadā Francijas tā brīža prezidents Žaks Širaks pavēstīja, ka viņš neuzsakta, ka Taiti vispār vēlētos neatkarību - tomēr, ja tā to vēlētos, varētu rīkot referendumu šajā jautājumā. Tomēr šāds referendums nav ticis sasaukts.
Franču Polinēzijai ir daļēja autonomija no Francijas - tai ir pašai savi likumi, prezidents un budžets, tomēr tā ir atkarīga no Francijas subsidījām, izglītības nozares un aizsardzības.
Pēdējo 20 gadu laikā Taiti populācija augusi par aptuveni 30%.
Taiti un Franču Polinēzijas valūta ir Franču Aizjūras franks, kura vērtība ir piesaistīta eiro.
Medumu parks un taka
XX gs. sākumā pie Medumu ezera Sanktpēterburgas botāniskā dārza pārzinis Lackis iekārtoja Medumu parku.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa
Jaunsventes muižas parks
Jaunsventes muižas parks veidots 19. gadsimta beigās. Parka platība 5,22 ha un tajā aug 27 dažādas koku sugas.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa
Didrihšteinas (Laucesas) muiža
Muižas kungu māja ir sarkanu ķieģeļu celtne ar neogotisku tornīti vienā malā un piederēja fon Vāgneriem.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa
Markovas pilskalns un izziņas taka
Markovas pilskalna apkārtnē ierīkota 1,6 km garā Markovas izziņas taka, kas iekļauj tādus objektus, kā Markovas pilskalns...
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa
Kruīzu ceļojumu meklētājs
Pēdējā brīža piedāvājumi, agrās rezervēšanas akcijas un plaša maršrutu daudzveidība. Konsultanta atbalsts.
EUR 299 | CRUISEcentre
Jezupovas (Juzefovas) muižas parks
Jezupovas (Juzefovas) parks ir veidots 19. gadsimtā holandiešu stilā, mūsdienās ir saglabājusies tikai neliela daļa no muižas parka.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa
Līksnas muižas parks (Līksnas takas)
1999. gadā Līksnas parka teritorijā pagasta ļaudis izveidoja atpūtas taku, kura katru gadu tiek paplašināta.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa
Viesu māja “Saules nams”
Viesu māja “Saules nams” piedāvā banketu zāli, visu nepieciešamo Jūsu prezentācijām, nakšņošanas iespējas 18 personām, pirti, ugunskura un telts vietas u.c.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa
Tabores muiža
Muiža celta 19. gadsimta 2. pusē (iespējams 1875. gadā). 1.pasaules kara laikā muiža stipri cietusi.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa
Slutišķu sādža
Slutišķu ciems ir autentiska apdzīvota sādža, kur apmeklētāji var iepazīties ar unikālām Latgales vecticībnieku kultūras un sadzīves ekspozīcijām.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa
Skaistākās ārijas par Kleopatru
24. janvārī Šveices operzvaigzne Regula Mīlemane Liepājas koncertzālē izpildīs skaistākās ārijas par Kleopatru
Liepājas reģiona TIB
Bruņenes (Bruņu) muižas apbūve
No muižas apbūves ir saglabājušies 19. gs. celtie staļļi, 2 laukakmeņu mūra saimniecības ēkas un pils.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa
Viesu māja “Pie vecā kalēja”
Viesu māja “Pie vecā kalēja” piedāvā svinību telpas, banketu rīkošanu, nakšņošanas iespējas, pirti, dīki, piknika vietu, bērnu rotaļu laukumu u.c.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa
.jpg "Jamaika! Cena sākot no 2339 eur ! 104533")
Kalkūnes muižas pils
Celta 1890. – 1892.g. pēc pazīstamā arhitekta V. Neimaņa projekta. Pils ēka ir asimetriska, kopā ar torņiem, tornīšiem un jumta izbūvēm.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa