Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.06.29
Taiti vai Tahiti (angliski -Tahiti) ir lielākā sala Franču Polinēzijā, Klusā okeāna vidū. Salā dzīvo aptuveni 60% no Franču Polinēzijas iedzīvotājiem.
Taiti sala ir īpatnēja veidola - tā atgādina astotnieku - no Lielās Taiti un Mazās Taiti - abas salas daļas savieno 2 kilometru plats zemesšaurums. Kopumā uz salas dzīvo ap 190 tūkstošiem iedzīvotaju, kas visi ietilpst 1045 km² teritorijā (salīdzinājumam - Balvu novads ir 1044,5 km² liels). Salu apdzīvo pārsvarā taitieši (70%), ķīnieši un franči.
Sala ir veidojusies vulkāniskās darbības rezultātā - Taiti teritorijā atrodas divi vulkāniskā tufa un bazalta masīvi. Augstākā virsotne ir Orohena (2241 m vjl). Salai apkārt atrodas koraļļu rifi. Raksturīgs karsts, mitrs klimats. Lielu daļu salas aizņem tropu meži, gar krastu atrodas zemkopībai derīgas zemes. Plantācijās tiek audzētas kokospalmas, maizeskoki, banānkoki, citrusi un citas kultūras. Salas iedzīvotāji nodarbojas ar zivju, kā arī pērļu un perlamutra zvejniecību. Nozīmīgus ienākumus salai ienes tūrisms. Vienīgā reģiona lidosta atrodas Taiti salas ziemeļrietumos.
Taiti oriģināli sāka apdzīvot taitieši jau 300 - 800 gadā pēc. Līdz pat 1880.gada 29.jūnijam šeit atradās neatkarīga valsts - Taiti karaļvalsts, kad to anektēja Francija, pasludinot to par savu koloniju. Vietējie īpaši jaunajam statusam nepretojās, līdz ar to, visi iedzīvotāji kļuva par francūžiem un tādi tie ir vēl arvien. Arī šodien Taiti salā pārsvarā runā franciski, kas ir oficiālā valsts valoda. 2006.gadā Francijas tā brīža prezidents Žaks Širaks pavēstīja, ka viņš neuzsakta, ka Taiti vispār vēlētos neatkarību - tomēr, ja tā to vēlētos, varētu rīkot referendumu šajā jautājumā. Tomēr šāds referendums nav ticis sasaukts.
Franču Polinēzijai ir daļēja autonomija no Francijas - tai ir pašai savi likumi, prezidents un budžets, tomēr tā ir atkarīga no Francijas subsidījām, izglītības nozares un aizsardzības.
Pēdējo 20 gadu laikā Taiti populācija augusi par aptuveni 30%.
Taiti un Franču Polinēzijas valūta ir Franču Aizjūras franks, kura vērtība ir piesaistīta eiro.

28. decembrī 16.00 restorānā AKUSTIKA ielūdzam uz atkalsatikšanos ar mūsu draugu, ģitāru pavēlnieku – Kasparu Zemīti!
EUR 25 | Valmieras novada Tūrisma pārvalde

20. decembrī plkst. 11.00–15.00 līdzās Valmiermuižas parkam norisināsies ziemas saulgriežu svinības un tirdziņš “Gardu muti”.
Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Kalnu slēpošanas bāze EGĻUKALNS atrodas Latvijā visaugstākajā Augšzemes augstienē.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Dabas parkā „Dvietes paliene” Bebrenes pagasta Putnu salā 2008. gada vasarā izveidots Dvietes senlejas informācijas centrs „Gulbji”.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

JAUNUMS! Visi brīvdienu ceļojumi vienuviet – ātri, ērti, neizejot no mājām 🏠✨ Meklējiet un rezervējiet tiešsaistē!
EUR 299 | Estravel Latvia

Pēdējā brīža piedāvājumi un karstākās ceļojumu atlaides! Dažādi ceļojumu pakalpojumi.
EUR 249 | Estravel Latvia

Osvalds Skromāns nodarbojas ar klūgu pīšanu jau vairāk kā 20 gadus. Veido dažāda veida un izmēra klūgu pinumus, gan no apaļajām klūgām, gan no klūgu sloksnītēm.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

“Republikas laukuma klīnikā” strādā ginekologi, kuri piedāvā iespēju apspriest personīgās ginekoloģiskās problēmas privātā, neitrālā un iejūtīgā veidā.
Republikas laukuma klīnika

Liepājā izdots 2026. gada pilsētas kalendārs ar "Fotast" fotogrāfu darbiem
Liepājas reģiona TIB

6.,7.,13.,14. decembrī (no plkst. 12:00 līdz 16:00) Katru dienu — citi animatoru tēli! Radošā zona • Foto zona • Vecāku atpūtas zona • Aktivitāšu zona
ViaJurmala

Dvietes muižas komplekss veidojās 19. gs. un tā īpašnieki bija grāfu Plāteru-Zībergu dzimta.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Populārākie galamērķi, izdevīgākās cenas, pēdējā brīža piedāvājumi, viss iekļauts viesnīcas, nedēļas nogales piedāvājumi...
AirGuru