Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.06.29
Taiti vai Tahiti (angliski -Tahiti) ir lielākā sala Franču Polinēzijā, Klusā okeāna vidū. Salā dzīvo aptuveni 60% no Franču Polinēzijas iedzīvotājiem.
Taiti sala ir īpatnēja veidola - tā atgādina astotnieku - no Lielās Taiti un Mazās Taiti - abas salas daļas savieno 2 kilometru plats zemesšaurums. Kopumā uz salas dzīvo ap 190 tūkstošiem iedzīvotaju, kas visi ietilpst 1045 km² teritorijā (salīdzinājumam - Balvu novads ir 1044,5 km² liels). Salu apdzīvo pārsvarā taitieši (70%), ķīnieši un franči.
Sala ir veidojusies vulkāniskās darbības rezultātā - Taiti teritorijā atrodas divi vulkāniskā tufa un bazalta masīvi. Augstākā virsotne ir Orohena (2241 m vjl). Salai apkārt atrodas koraļļu rifi. Raksturīgs karsts, mitrs klimats. Lielu daļu salas aizņem tropu meži, gar krastu atrodas zemkopībai derīgas zemes. Plantācijās tiek audzētas kokospalmas, maizeskoki, banānkoki, citrusi un citas kultūras. Salas iedzīvotāji nodarbojas ar zivju, kā arī pērļu un perlamutra zvejniecību. Nozīmīgus ienākumus salai ienes tūrisms. Vienīgā reģiona lidosta atrodas Taiti salas ziemeļrietumos.
Taiti oriģināli sāka apdzīvot taitieši jau 300 - 800 gadā pēc. Līdz pat 1880.gada 29.jūnijam šeit atradās neatkarīga valsts - Taiti karaļvalsts, kad to anektēja Francija, pasludinot to par savu koloniju. Vietējie īpaši jaunajam statusam nepretojās, līdz ar to, visi iedzīvotāji kļuva par francūžiem un tādi tie ir vēl arvien. Arī šodien Taiti salā pārsvarā runā franciski, kas ir oficiālā valsts valoda. 2006.gadā Francijas tā brīža prezidents Žaks Širaks pavēstīja, ka viņš neuzsakta, ka Taiti vispār vēlētos neatkarību - tomēr, ja tā to vēlētos, varētu rīkot referendumu šajā jautājumā. Tomēr šāds referendums nav ticis sasaukts.
Franču Polinēzijai ir daļēja autonomija no Francijas - tai ir pašai savi likumi, prezidents un budžets, tomēr tā ir atkarīga no Francijas subsidījām, izglītības nozares un aizsardzības.
Pēdējo 20 gadu laikā Taiti populācija augusi par aptuveni 30%.
Taiti un Franču Polinēzijas valūta ir Franču Aizjūras franks, kura vērtība ir piesaistīta eiro.


Apmēram 1 km gara taka, kas ved līdz Dinaburgas pilsdrupām un pils maketam. Taka piedāvā lielisku iespēju iejusties bruņinieku vidē.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Akmeņupes dabas taka izveidota Dvietes upes labā krasta pietekas – Akmeņupes ielejā.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Dabas parks „Dvietes paliene” atrodas Latvijas dienvidaustrumos, Daugavas kreisajā krastā Augšzemē.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

XX gs. sākumā pie Medumu ezera Sanktpēterburgas botāniskā dārza pārzinis Lackis iekārtoja Medumu parku.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa
.png)
Europcar ir klāt ar izdevīgiem piedāvājumiem! Rezervē līdz 16. martam un saņem atlaides auto nomai ārzemēs līdz pat 30. septembrim!
Europcar

Seminārā ar praktiskiem padomiem un teorētiskām zināšanām dalīsies nozares profesionāļi – dažādu Latvijas parku veidotāji.
EUR 50 | Madonas TIC

Slutišķu krauja atrodas Daugavas loku teritorijā un ir vislielākais kvartāra iežu atsegums Daugavas ielejas Latvijas daļā.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Košas kolekcijas par outlet cenām, tātad ar –30% atlaidi!
ViaJurmala

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) Dienvidlatgales reģionā atklāts jauns pastaigu maršruts “Egļukalna meža taka”.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Jāņi no saules rieta līdz lēktam, izbaudot zāļu burvību un uguns spēku uz zemes, gaisā un ūdenī
Siguldas novada TIC

22. martā ar pārgājienu “Virešu medus pankūkas” turpināsies Smiltenes novada TIC organizētais pārgājienu cikls 2026. Dalība ir bez maksas. Piesakies!
Smiltenes TIC

Tā ir vismaz 36 m augsta kvartāra iežu krauja, kuras nogāzes slīpums sasniedz 38 grādus.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

No 12:00 līdz 16:00 – Lieldienu zaķis, olu ripināšana, burbuļu šovs, trušu pilsētiņa, radošās darbnīcas, ponijs, DJ un Street Food!
ViaJurmala

Īsie upju kruīzi ar Croisi Europe /Premium klase/ | 3 naktis no Parīzes no 450 € / personai // frbruāris-marts, novembris
EUR 450 | CRUISEcentre