Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.06.29
Taiti vai Tahiti (angliski -Tahiti) ir lielākā sala Franču Polinēzijā, Klusā okeāna vidū. Salā dzīvo aptuveni 60% no Franču Polinēzijas iedzīvotājiem.
Taiti sala ir īpatnēja veidola - tā atgādina astotnieku - no Lielās Taiti un Mazās Taiti - abas salas daļas savieno 2 kilometru plats zemesšaurums. Kopumā uz salas dzīvo ap 190 tūkstošiem iedzīvotaju, kas visi ietilpst 1045 km² teritorijā (salīdzinājumam - Balvu novads ir 1044,5 km² liels). Salu apdzīvo pārsvarā taitieši (70%), ķīnieši un franči.
Sala ir veidojusies vulkāniskās darbības rezultātā - Taiti teritorijā atrodas divi vulkāniskā tufa un bazalta masīvi. Augstākā virsotne ir Orohena (2241 m vjl). Salai apkārt atrodas koraļļu rifi. Raksturīgs karsts, mitrs klimats. Lielu daļu salas aizņem tropu meži, gar krastu atrodas zemkopībai derīgas zemes. Plantācijās tiek audzētas kokospalmas, maizeskoki, banānkoki, citrusi un citas kultūras. Salas iedzīvotāji nodarbojas ar zivju, kā arī pērļu un perlamutra zvejniecību. Nozīmīgus ienākumus salai ienes tūrisms. Vienīgā reģiona lidosta atrodas Taiti salas ziemeļrietumos.
Taiti oriģināli sāka apdzīvot taitieši jau 300 - 800 gadā pēc. Līdz pat 1880.gada 29.jūnijam šeit atradās neatkarīga valsts - Taiti karaļvalsts, kad to anektēja Francija, pasludinot to par savu koloniju. Vietējie īpaši jaunajam statusam nepretojās, līdz ar to, visi iedzīvotāji kļuva par francūžiem un tādi tie ir vēl arvien. Arī šodien Taiti salā pārsvarā runā franciski, kas ir oficiālā valsts valoda. 2006.gadā Francijas tā brīža prezidents Žaks Širaks pavēstīja, ka viņš neuzsakta, ka Taiti vispār vēlētos neatkarību - tomēr, ja tā to vēlētos, varētu rīkot referendumu šajā jautājumā. Tomēr šāds referendums nav ticis sasaukts.
Franču Polinēzijai ir daļēja autonomija no Francijas - tai ir pašai savi likumi, prezidents un budžets, tomēr tā ir atkarīga no Francijas subsidījām, izglītības nozares un aizsardzības.
Pēdējo 20 gadu laikā Taiti populācija augusi par aptuveni 30%.
Taiti un Franču Polinēzijas valūta ir Franču Aizjūras franks, kura vērtība ir piesaistīta eiro.


Sviniet gada pēdējo piektdienu ar stilu! 🥂 Vakariņas jūras krastā Jūrmalā, prosecco un DJ ar 2025.gada hitiem. Lieliska atmosfēra un svētku noskaņa garantēta!
EUR 25 | Baltic Beach Hotel & SPA
.jpg)
5.–6. decembrī Valmieras muzejā notiks starptautiskā konference “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi XI”, kuru laikā uzstāsies 29 jaunie vēsturnieki.
Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Dabas parkā „Dvietes paliene” Bebrenes pagasta Putnu salā 2008. gada vasarā izveidots Dvietes senlejas informācijas centrs „Gulbji”.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Ilūkstes Bērnu un jauniešu centra seno lietu krātuve “Sēļu istaba” tapusi daudzu gadu garumā, krājot un apkopojot Sēlijas un Ilūkstes kultūrvēsturisko mantojumu
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Turkish Airlines Ekonomiskās klases aviobiļešu piedāvājums // Pārdošanas periods: līdz 04.12. // Ceļošanas periods: līdz 05.06.2026.
EUR 545 | SKY24.LV

Serumnīcā “Dzīvie” iepazīsiet senās mājas vēsturi, īpašo un netipisko arhitektūru, kā arī uzzināsiet, kā norisinās unikālā serumkrēma tapšanas process.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

24.12.-25.12.2025. Ziemassvētki Tallinā un Tartu! Super cena! Piedāvājums visai ģimenei!
EUR 149 | Nikos Travel

01.01.26. ir nakts, kas nebeidzas! 🔥 DJ Sasha Kovriga, dejas līdz rītausmai, kokteiļi un salūts pie jūras – Jaungada Afterpārtijs 2026 Jūrmalā!
EUR 100 | Baltic Beach Hotel & SPA

Šogad Ventspils aicina doties īpašā svētku piedzīvojumā. Lai neviens svētku brīnums nepaliktu nepamanīts, ir izveidots Ziemassvētku ceļvedis.
Ventspils TIC

Turkish Airlines Ekonomiskās klases aviobiļešu piedāvājums // Pārdošanas periods: līdz 04.12. // Ceļošanas periods: līdz 05.06.2026.
EUR 289 | SKY24.LV

Dvietes pagasta novadpētniecības materiālu krātuve atrodas Dvietes pagasta centrā „Pīlādžu” mājas 1.stāvā.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Osvalds Skromāns nodarbojas ar klūgu pīšanu jau vairāk kā 20 gadus. Veido dažāda veida un izmēra klūgu pinumus, gan no apaļajām klūgām, gan no klūgu sloksnītēm.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Bebrenes muižas apbūves teritorijas ciešā tuvumā, turpat pie muižas mūra žoga ir saglabājusies dzirnavu ēka ar dzirnavnieka dzīvojamo māju blakus.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Dvietes senlejas informācijas centrā ‘’Gulbji’’ izveidota Bebrenes simbola un Dvietes palienes iemītnieka bebra ekspozīcija.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Višķu amatnieki apmeklētājiem piedāvā maršrutu pa ciemu, kas sevī ietver iespēju interesanti pavadīt brīvo laiku.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

2025./2026. gada ziemas sezonas un 2026. gada vasaras sezonas kruīzu izpārdošana līdz 05.12.// maršrutu piemēri 7 naktīm
EUR 365 | Estravel Latvia