Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.06.29
Taiti vai Tahiti (angliski -Tahiti) ir lielākā sala Franču Polinēzijā, Klusā okeāna vidū. Salā dzīvo aptuveni 60% no Franču Polinēzijas iedzīvotājiem.
Taiti sala ir īpatnēja veidola - tā atgādina astotnieku - no Lielās Taiti un Mazās Taiti - abas salas daļas savieno 2 kilometru plats zemesšaurums. Kopumā uz salas dzīvo ap 190 tūkstošiem iedzīvotaju, kas visi ietilpst 1045 km² teritorijā (salīdzinājumam - Balvu novads ir 1044,5 km² liels). Salu apdzīvo pārsvarā taitieši (70%), ķīnieši un franči.
Sala ir veidojusies vulkāniskās darbības rezultātā - Taiti teritorijā atrodas divi vulkāniskā tufa un bazalta masīvi. Augstākā virsotne ir Orohena (2241 m vjl). Salai apkārt atrodas koraļļu rifi. Raksturīgs karsts, mitrs klimats. Lielu daļu salas aizņem tropu meži, gar krastu atrodas zemkopībai derīgas zemes. Plantācijās tiek audzētas kokospalmas, maizeskoki, banānkoki, citrusi un citas kultūras. Salas iedzīvotāji nodarbojas ar zivju, kā arī pērļu un perlamutra zvejniecību. Nozīmīgus ienākumus salai ienes tūrisms. Vienīgā reģiona lidosta atrodas Taiti salas ziemeļrietumos.
Taiti oriģināli sāka apdzīvot taitieši jau 300 - 800 gadā pēc. Līdz pat 1880.gada 29.jūnijam šeit atradās neatkarīga valsts - Taiti karaļvalsts, kad to anektēja Francija, pasludinot to par savu koloniju. Vietējie īpaši jaunajam statusam nepretojās, līdz ar to, visi iedzīvotāji kļuva par francūžiem un tādi tie ir vēl arvien. Arī šodien Taiti salā pārsvarā runā franciski, kas ir oficiālā valsts valoda. 2006.gadā Francijas tā brīža prezidents Žaks Širaks pavēstīja, ka viņš neuzsakta, ka Taiti vispār vēlētos neatkarību - tomēr, ja tā to vēlētos, varētu rīkot referendumu šajā jautājumā. Tomēr šāds referendums nav ticis sasaukts.
Franču Polinēzijai ir daļēja autonomija no Francijas - tai ir pašai savi likumi, prezidents un budžets, tomēr tā ir atkarīga no Francijas subsidījām, izglītības nozares un aizsardzības.
Pēdējo 20 gadu laikā Taiti populācija augusi par aptuveni 30%.
Taiti un Franču Polinēzijas valūta ir Franču Aizjūras franks, kura vērtība ir piesaistīta eiro.


Sviniet gada pēdējo piektdienu ar stilu! 🥂 Vakariņas jūras krastā Jūrmalā, prosecco un DJ ar 2025.gada hitiem. Lieliska atmosfēra un svētku noskaņa garantēta!
EUR 25 | Baltic Beach Hotel & SPA

Seno amatu darbnīca “Klēts” izveidota Raiņa mājā Berķenelē.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

20. decembrī Liepājas Tautas mākslas un kultūras centrs aicina uz koncertuzvedumu "Ziemassvētkus gaidot".
Liepājas reģiona TIB

6. decembrī, 18:00 AKUSTIKĀ aicinām uz izcilā latviešu pianista Vestarda Šimkus koncertu “VISSKAISTĀKĀ NAKTS. Virtuozo transkripciju spožums“.
EUR 25 | Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Serumnīcā “Dzīvie” iepazīsiet senās mājas vēsturi, īpašo un netipisko arhitektūru, kā arī uzzināsiet, kā norisinās unikālā serumkrēma tapšanas process.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Līdz pat 31. decembrim Ventspilī iespējams doties mūzikas un gaismu pilnā 20 minūšu piedzīvojumā pa svētku rotā tērpto pilsētu ar Ziemassvētku vilcieniņu.
Ventspils TIC
Tagad tas viss ir iespējams — un vēl izdevīgāk! Populāri galamērķi, liela galamērķu izvēle un draudzīgas cenas — šis ir īstais brīdis rezervēt!
Latvia Tours - Berga bazārs

20. decembrī plkst. 11.00–15.00 līdzās Valmiermuižas parkam norisināsies ziemas saulgriežu svinības un tirdziņš “Gardu muti”.
Valmieras novada Tūrisma pārvalde

13. decembrī plkst. 14.00 Strenču brīvdabas estrādē aicinām uz brīvdabas izrādi "Advents Silmačos". Režisors Imants Strads.
EUR 10 | Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Iepazīsties ar šī brīža aktuālajām izstādēm Liepājā – ieplāno un iedvesmojies!
Liepājas reģiona TIB
.png)
Melnās Piektdienas atlaides ir klāt, un Europcar ir parūpējies par īpašām labām cenām automašīnu nomai visā Eiropā.
Europcar
Kruīzs ar ekskursijām, augstas klases ēdināšanu un indi vidualizētu apkalpošanu // Vairāk kā 150 kruīzu ar 50% atlaidi 2026. un 2027. gadam. // Nenokavējiet!
EUR 1320 | Estravel Latvia

19. decembrī plkst. 18.00 Jērcēnmuižā uz ziemas saulgriežu vakarēšanu aicina Jērcēnu pagasta bibliotēka un folkloras kopa “Mežābele”.
Valmieras novada Tūrisma pārvalde

7. decembrī plkst. 14.00 Strenču Kultūras centrā norisināsies labdarības koncerts “Eņģeļi pār Latviju”.
Valmieras novada Tūrisma pārvalde

13.decembrī plkst.18.00, Krāslavas senajos staļļos, restorānā "Fon Bubert" norisināsies Mārča Auziņa koncerts "SOLO ĢITĀRAI". Biļetes iegāde 29 483 996.
EUR 25.00 | Krāslavas TIC

Latvijas vīnogu tēvs – Pauls Sukatnieks – meistars, kas spēja pakļaut vīnogu, dienvidu saules mīluli.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa