Redakcijas sadaļu atbalsta

29. jūnijs vēsturē: Francija anektē Taiti - lielāko Franču Polinēzijas salu

Diena vēsturē

Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.06.29

Taiti vai Tahiti (angliski -Tahiti) ir lielākā sala Franču Polinēzijā, Klusā okeāna vidū. Salā dzīvo aptuveni 60% no Franču Polinēzijas iedzīvotājiem.

Taiti sala ir īpatnēja veidola - tā atgādina astotnieku - no Lielās Taiti un Mazās Taiti - abas salas daļas savieno 2 kilometru plats zemesšaurums. Kopumā uz salas dzīvo ap 190 tūkstošiem iedzīvotaju, kas visi ietilpst 1045 km² teritorijā (salīdzinājumam - Balvu novads ir 1044,5 km² liels). Salu apdzīvo pārsvarā taitieši (70%), ķīnieši un franči.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Jēzus Sirds Romas katedrāle Rēzeknē

Krāšņā Jēzus Sirds katedrāle ar vēsturisku koka baznīcu, grezniem altāriem un vitrāžām.

Rēzeknes pilsētas TIC

Sala ir veidojusies vulkāniskās darbības rezultātā - Taiti teritorijā atrodas divi vulkāniskā tufa un bazalta masīvi. Augstākā virsotne ir Orohena (2241 m vjl). Salai apkārt atrodas koraļļu rifi. Raksturīgs karsts, mitrs klimats. Lielu daļu salas aizņem tropu meži, gar krastu atrodas zemkopībai derīgas zemes. Plantācijās tiek audzētas kokospalmas, maizeskoki, banānkoki, citrusi un citas kultūras. Salas iedzīvotāji nodarbojas ar zivju, kā arī pērļu un perlamutra zvejniecību. Nozīmīgus ienākumus salai ienes tūrisms. Vienīgā reģiona lidosta atrodas Taiti salas ziemeļrietumos.

Taiti oriģināli sāka apdzīvot taitieši jau 300 - 800 gadā pēc. Līdz pat 1880.gada 29.jūnijam šeit atradās neatkarīga valsts - Taiti karaļvalsts, kad to anektēja Francija, pasludinot to par savu koloniju. Vietējie īpaši jaunajam statusam nepretojās, līdz ar to, visi iedzīvotāji kļuva par francūžiem un tādi tie ir vēl arvien. Arī šodien Taiti salā pārsvarā runā franciski, kas ir oficiālā valsts valoda. 2006.gadā Francijas tā brīža prezidents Žaks Širaks pavēstīja, ka viņš neuzsakta, ka Taiti vispār vēlētos neatkarību - tomēr, ja tā to vēlētos, varētu rīkot referendumu šajā jautājumā. Tomēr šāds referendums nav ticis sasaukts.

Franču Polinēzijai ir daļēja autonomija no Francijas - tai ir pašai savi likumi, prezidents un budžets, tomēr tā ir atkarīga no Francijas subsidījām, izglītības nozares un aizsardzības.

Pēdējo 20 gadu laikā Taiti populācija augusi par aptuveni 30%.

Taiti un Franču Polinēzijas valūta ir Franču Aizjūras franks, kura vērtība ir piesaistīta eiro.

Avots: BalticTravelnews.com/History.com