30. jūnijs vēsturē: Tungunskā notiek slavenais fenomens jeb sprādziens

Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.06.30

1908.gada 30.jūnijā Sibīrijas austrumdaļu satricināja milzīgs sprādziens ko vēlāk nodēvēja par Tungunskas fenomenu. Vēl arī līdz šim brīdim – vairāk nekā 100 gadus vēlāk īsti nav skaidrs, kas Tungunskā šajā dienā norisinājās, taču vairums zinātnieku fenomenu saista ar kosmiska objekta (iespējams, liela meteoroīda vai komētas) sprādzienu 5 — 10 km augstumā atmosfērā. Eksplozijas jauda tiek vērtēta aptuveni 10 — 40 megatonnas, kas ir līdzīga vidējas ūdeņraža bumbas enerģijai.

Šos zinātnieku pieņēmumus pastiprinājusi arī cilvēku turpmākā pieredze kosmosā, kas norisinājusies gandrīz vai gadsimtu pēc noslēpumainā sprādziena - vairākkārt izmantojamo kosmosa kuģu izplūdes gāzes atmosfērā. Zinātnieki apgalvo, ka lielais ūdens tvaiku daudzums, kas izdalījies no komētas kodola atmosfērā, tika ierauts masīvos gaisa straumju virpuļos jeb tā dēvētajā divdimensiju turbulencē. Tādēļ sudrabainie mākoņi veidojās dienu vēlāk pat ļoti lielā attālumā no sadursmes vietas, kā tas norisinās arī kosmosa kuģu izplūdes gāzes rezultātā.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Vaboles muižas apbūve

Muižas veidošanu 19.gs. sākumā sāka grāfs Boļeslavs Plāters-Zībergs. Līdz mūsdienām no muižas apbūves saglabājusies klēts, pārvaldnieka māja un stallis.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Pēc 1908. gada sprādziena jeb Tunguskas fenomena naksnīgās debesis bija izgaismotas vairākas dienas pēc kārtas ļoti tālu no sadursmes vietas. Izpētot vēsturiskos aculiecinieku stāstījumus, secināts, ka spožās debesis liecina par sudrabainajiem mākoņiem. Iespējams, ka komēta sākusi sadalīties tādā pašā augstumā, kur lielākā daļa tvaika nonāk pēc kosmosa kuģa starta. Abos gadījumos atmosfērā nonāk liels apjoms ūdens tvaiku.

Pati milzīgā eksplozija, notika 07:14 neapdzīvotā taigā Podkamennaja Tunguskas upes tuvumā Krasnojarskas novadā, Krievijā. Vairāk nekā 2000 kvadrātmetru platībā tika izgāzti tika izgāzti aptuveni 80 miljoni koku. Uz notikuma vietu tika organizētas ekspedīcijas, tomēr netika atrastas meteorīta atliekas. Triecienu fiksēja visas pasaules observatorijas, bet vairākas dienas pēc sadursmes teritorijā no Atlantijas okeāna līdz centrālajiem Sibīrijas rajoniem tika novērota intensīva mākoņu spīdēšana.

Ja objekts būtu sadūries ar Zemi aptuveni 4-5 stundas vēlāk, tas būtu eksplodējis virs Sanktpēterburgas, radot milzīgus zaudējumus un izmainot pasaules vēstures gaitu.

Kā citi zinātnieku pieņēmumi par šo sprādzienu variējas no ģeofiziskām planētas Zeme novirzēm (vulkānu aktivitāte, tektoniskā aktivitāte u.c.), kā arī kodolsprādziena eksperimenta (vai apzināta sprādziena) vai cita veida bumbas sprādziena, kā arī pat citplanētiešu kuģa katastrofa vai melnā cauruma sprādziens. Tāpat ir arī pieņēmumi, ka sprādzienu veicis kāds zinātnieks - piemēram, Tesla.

Vairāki eksperti gan norāda, ka īpatnēji ir tas – ka šis gadījums neradīja nekādu īpašu efektu vai netika pieprasīti rezultāti par notikušo – lai arī notikums tika pētīts, tas lielākā mērā palika "kaut kas uzsprāga, dzīvojam tālāk" veidā.