30. jūnijs vēsturē: Tungunskas sprādziens Sibīrijā un tiek svinēta Asteroīdu diena

Jānis Pēteris Bērziņš | 2026.06.30

1908. gada 30. jūnija rītā, plkst. 07:14, Sibīrijas austrumdaļu satricināja sprādziens, kas vēl šodien tiek uzskatīts par visjaudīgāko zināmo kosmiskā objekta radīto katastrofu cilvēces jaunākajā vēsturē. Notikums, kas norisinājās Podkamennaja Tunguskas upes tuvumā Krasnojarskas novadā, iznīcināja milzīgu taigas teritoriju un radīja atmosfēras efektus, kurus novēroja pat tūkstošiem kilometru attālumā.

Kas notika 1908. gada 30. jūnijā?

Raksts turpinās pēc reklāmas

Spoku nakts takas 2026, Salaspilī

Ģimenēm draudzīgais rudens āra festivāls “Spoku nakts takas 2026” no 23. līdz 25. oktobrim Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī

Visit.salaspils.lv

Aculiecinieki ziņoja par debesīs redzamu ugunsbumbu, kam sekoja vairāki sprādzieni un spēcīgs triecienvilnis. Sprādziens izgāza aptuveni 80 miljonus koku vairāk nekā 2000 km² platībā, radot raksturīgu “tauriņa” formas postījumu zonu. Triecienu fiksēja observatorijas visā pasaulē, bet Eiropā un Krievijā vairākas naktis pēc notikuma debesis bija tik gaišas, ka cilvēki varēja lasīt avīzes.

Zinātniskais skaidrojums

Lai gan precīza sprādziena izcelsme joprojām nav pilnībā noskaidrota, vairums zinātnieku to saista ar asteroīda vai komētas fragmenta sprādzienu atmosfērā. Objekts, ieejot Zemes atmosfērā, sakarsa, sabruka un eksplodēja 5–10 km augstumā, nesasniedzot virsmu. Tāpēc krātera nav, un ekspedīcijas nav atradušas lielus meteorīta fragmentus.

Sprādziena jauda tiek lēsta 10–40 megatonnu TNT ekvivalentā, kas ir līdzvērtīgi vidēja izmēra ūdeņraža bumbas enerģijai.

Sudrabainie mākoņi un atmosfēras efekti

Pēc sprādziena Eiropā un Krievijā tika novērota intensīva nakts debesu spīdēšana. Mūsdienu zinātnieki to skaidro ar noktilucento jeb sudrabaino mākoņu veidošanos, ko izraisīja atmosfērā nonākušie ūdens tvaiki un putekļi. Šis efekts ir līdzīgs tam, ko novēro pēc kosmosa kuģu startiem, kad izplūdes gāzes augstajos atmosfēras slāņos rada plašus gaismas izkliedes laukus.

Ja sprādziens būtu noticis vēlāk…

Trajektorijas aprēķini liecina, ka, ja objekts būtu sasniedzis Zemi 4–5 stundas vēlāk, tas būtu eksplodējis virs Sanktpēterburgas, kas tolaik bija Krievijas galvaspilsētas. Šāds sprādziens būtu radījis milzīgus zaudējumus un, iespējams, izmainījis pasaules vēstures gaitu.

Alternatīvās teorijas

Gadu gaitā izskanējušas arī citas hipotēzes – sākot no ģeofiziskām novirzēm līdz pat eksotiskām idejām:

📍vulkānu vai tektoniskā aktivitāte,

📍militārs vai kodolsprādziena eksperiments,

📍Nikola Tesla radīts eksperiments,

📍citplanētiešu kuģa katastrofa,

📍mikromelnā cauruma sadursme.

Neviena no šīm teorijām nav guvusi zinātnisku apstiprinājumu, un kosmiska objekta gaisa sprādziens ir vienīgā versija, ko atbalsta mērījumi un novērojumi.

Kāpēc notikums sākotnēji neizraisīja plašu reakciju?

1908. gadā Tunguska atradās ļoti attālā un mazapdzīvotā reģionā, turklāt Krievijas impērija piedzīvoja politisku nestabilitāti. Pirmā zinātniskā ekspedīcija notika tikai 1927. gadā, tāpēc notikums ilgi palika kā “kaut kas uzsprāga taigā”, bez tūlītējas starptautiskas izpētes vai politiskas rezonanses.

Asteroīdu diena – mācība no Tunguskas

Tunguskas katastrofas gadadiena (30. jūnijs) ir kļuvusi par Starptautisko Asteroīdu dienu, kas veltīta sabiedrības izglītošanai par kosmiskajiem draudiem un Zemes aizsardzības iespējām.

ANO 2016. gada 6. decembra rezolūcija pasludināja 30. jūniju par oficiālu Asteroīdu dienu.

Kustību 2014. gadā iedibināja režisors Grigorijs Rihters, B612 Foundation vadītāja Danica Remy, astronauts Rasels Šveikarts un astrofiziķis Braiens Mejs.

Deklarāciju parakstījuši vairāk nekā 200 astronauti, zinātnieki un inženieri, tostarp Maikls Kolinss, Aleksejs Ļeonovs, Kriss Hedfīlds, Kips Torns, lords Mārtins Rīss, Bils Najs un Pīters Geibriels.

Asteroīdu diena atgādina, ka Tunguska nebija unikāls gadījums, proti, kosmiskie objekti regulāri šķērso Zemes tuvumu, un mūsdienu astronomija aktīvi strādā, lai savlaicīgi identificētu potenciālos draudus.