4. jūlijs vēsturē: 1950.gadā Eiropā sāk raidīt «Radio Brīvā Eiropa»

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2026.07.04

Lai arī tehnoloģiju un politisko notikumu attīstības rezultātā «Radio Brīvā Eiropa» nozīme Latvijā un pasaulē pamazām tiek piemirsta, šis kanāls bija kas svēts vēl pirms pārdesmit gadiem. Organizāciju izveidoja Amerikas Savienoto Valstu valdība 1950.gadā ar mērķi nodrošināt ar informāciju, kā arī piedāvāt alternatīvu politisko viedokļu spektru komunistiskajām Austrumeiropas valstīm un Padomju Savienībai.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Kultūras festivāls SPAITS 2026

Jau šovasar Rēzeknē pirmo reizi notiks festivāls “SPAITS” – diena, kurā satiksies mūzika, māksla, sarunas un kopā būšana pie Kovšu ezera!

Rēzeknes pilsētas TIC

Ņemot vēra to, ka viedokļu dažādība un patiesību ziņojoši mediji šajā laikā nepastāvēja, radiokanāls Eiropā bija ļoti pieprasīts un tiek lēsts, ka piesaistīja aptuveni 35 miljonus klausītāju. Radiokanālam bija liela, taču grūti precīzi novērtējama ietekme komunisma sabrukumam Austrumeiropā.

Pats kanāls savu darbību uzsāka 4.jūlijā – ASV Neatkarības dienā. Tā Eiropas birojs tika izveidots Minhenē, Rietumeiropā – un sākotnēji tas translēja savu programmu uz Čehoslovākijas teritoriju. Tomēr drīz vien radiokanāla frekvenci varēja uztvert vairumā Padomju Savienības – un 15 dažādās valodās. Pašu radiostaciju sponsorēja ASV Kongress caur Centrālās izlūkošanas pārvaldi (CIP).

Tomēr 1971.gadā CIP pārtrauca finansēt radiokanālu, jo tā tika apvienota ar Radio Brīvība (Radio Liberty). Latvijā tomēr kanāls turpināja būt pazīstams ar nosaukumu "Radio Brīvā Eiropa". Lai arī radiokanāls jau 1971.gadā zaudēja savu politisko ietekmi, Padomju Savienība turpināja bloķēt radiostacijas frekvenci līdz pat 1988.gadam.

Unikāls ir radio ieguldījums okupēto Baltijas tautu pretošanās kustības attīstībā. Arī "Radio Brīvība" latviešu redakcijas darbs palīdzēja uzturēt ideju par brīvu un neatkarīgu Latviju un veicināja pretošanos padomju režīmam.

Padomju Savienība kopš Aukstā kara laika Radio Brīvā Eiropa uzskatīja par Rietumu "propagandas ieroci un ideoloģisku diversiju, kas grauj sociālistiskās sistēmas un padomju sabiedrības vienotību"

Latvijas PSR ārzemju radio raidījumu slāpēšana vispirms notika fragmentāri – no ostās novietotajiem karakuģiem – bet kopš 50. gadiem – no četriem uzceltajiem specobjektiem – "zāģiem" – Rīgā, Liepājā, Ventspilī un Daugavpilī. Raidstacijas Radio Brīvā Eiropa raidījumi bija visilgāk slāpētie, slāpēšana tika pārtraukta tikai 80. gadu beigās.

ASV valdības finansētais Radio Brīvā Eiropa ziņoja pasaulei par notikumiem Baltijā un Latvijā Atmodas laikā, izmantojot arī Baltijas valstu korespondentu sagatavotos sižetus. Tomēr, mainoties politiskajai situācijai Eiropā, pamazām tika slēgtas arī radiostacijas - kopš 1993. gada Radio Brīvā Eiropa neraida Ungārijai, kopš 1997. gada vairs neraida Polijai, no 2002. gada rudens tā pārtrauca raidīt čehiski. Savukārt, 2003. gada 31. decembrī Radio Brīvā Eiropa izbeidza savu darbību Latvijā.

Lēmumu pārtraukt radiostacijas vairāku Eiropas valstu redakciju finansēšanu, ASV Kongress diezgan negaidīti pieņēma 2003.gada novembra beigās. Pamatojums - jaunas ASV valdības prioritātes Tuvajos Austrumos. Līdz ar latviešu redakciju darbu pārtrauca arī igauņu, lietuviešu, bulgāru, horvātu, slovāku un rumāņu redakcijas. Latviešu redakcijas darbam līdz šim brīdim ASV valdība katru gadu piešķīrusi apmēram 800 000-900 000 ASV dolāru atbalstu.