3. augusts vēsturē: Kolumbs dodas jūras ceļojumā, kurā atklās Ameriku

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2026.08.03

Visdrīzāk ikviens, kas gājis skolā, zina vismaz vienu ar ģeogrāfiju saistītu faktu - Ameriku atklāja Kolumbs. Jā, tieši Kolumbs ir viens no atpazīstamākajiem pasaules ceļotājiem un atklājējiem, jo viņa vadītā ekspedīcija bija pirmā, kas sasniedza Amerikas kontinentu. Un Amerikas atklājējs vēsturiskajā ceļā devās 1492.gada 3. augustā, bet Amerikas kontinentu Kolumbs sasniedza 1492.gada 12.oktobrī. 

Kristofors Kolumbs bija jūrasbraucējs, kas, lai arī, visdrīzāk, bija itālis, kuģoja zem spāņu karoga, kad atklāja Ameriku. Kolumbs, visticamāk, dzimis Itālijas pilsētā Dženovā, tomēr ir vēl aptuveni desmit dažādas Itālijas pilsētas, kas sev cenšas piedēvēt godu būt par Kolumba dzimto vietu. Savu ceļojumu uzsākot, viņš uzskatīja, ka Zeme ir salīdzinoši neliela un dodoties uz rietumiem, viņš varētu sasniegt Tālos Austrumus. Kolumbs gan nebija pirmais eiropietis, kurš sasniedza Ameriku, jo jau 11. gadsimtā vikingi bija devušies uz Ziemeļameriku no Grenlandes un tur nodibinājuši īslaicīgu koloniju. Tomēr Jaunās pasaules jeb Amerikas atklāšana mūsu civilizācijas laikmetā neapšaubāmi pieder pie visievērojamākajiem notikumiem pasaules vēsturē, un 1492. gadu nereti pat uzskata par jauno laiku sākumu. Amerikas atklājējs uzsāka savu jūras braucienu uz nemirstību „ar maksimumu ticības un minimumu tehnikas” un izdarīja atklājumus, kuru īsto nozīmīgumu viņa laikā neviens pilnīgi pat neapzinājās. 

Raksts turpinās pēc reklāmas

Vasaras noslēguma zaļumballe Valmiermuižā

Atzīmēsim vasaras noslēgumu ar skanīgām dziesmām un lustīgiem dančiem zaļumballē 28. augustā plkst. 20.00 Valmiermuižas parkā kopā ar pūtēju orķestri "Smiltne"

Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Lai arī Kolumbs bija itālis, viņa dzīves ceļi viņu vadāja visapkārt pasaulei līdz viņš "nobāzējās" Portugālē, Lisabonā, kur apprecējās. Šeit arī viņš pētīja pasauli un ieguva vēlmi doties atklāt jaunu ceļu uz Austrumiem - caur Atlantijas okeānu. Tomēr tolaik notiekošo karu, kā arī idejas absurduma dēļ Portugāļu vara atteicās dot resursus Kolumbam, kas viņu pēc gadiem noveda pie Spānijas varas, kas piekrita finansēt pusi no šā ceļojuma - otru pusi Kolumbs sameklēja no kuģu īpašniekiem.

Ceļā Kolumbs devās 1492. gadā 3. augustā (divus mēnešus un 9 dienas pirms nonākšanas galamērķī) ar flagmaņkuģi "Santa Maria" un 120 vīriem. Viņu pavadīja divas karavelas — "Pinta" un "Ninja", kuru ceļojumu finansēja brāļi Pinsoni. Pēc ilgākas apstāšanās Kanāriju salās kuģi 6. septembrī devās uz rietumiem un 33 dienas ļāvās labvēlīgam vējam, kas tos dzina uz priekšu. Protams, ceļojums bija lielā mērā uz labu laimi, jo mērierīces tolaik bija tādas, kādas tās bija. Lai pārlieku nebiedētu savu komandu, Kolumbs nobrauktās jūras jūdzes pierakstīja mazākos apmēros. Tas gan neliedza kuģa komandai arvien uzstājīgāk paust vēlmi griezties apkārt, tomēr 7. oktobrī jūrnieki novēroja sauszemes putnus, kas liecināja, ka tuvojas zeme. Un tieši 12. oktobrī pulksten divos no rīta no Pintas priekšgala atskanēja jūrnieka Rodrigo de Triana kliedziens: „Tierra! Tierra!” (Zeme! Zeme!). 

Atklāto salu Kolumbs nosauca par Sansalvadoru (Bahamu arhipelāgā). Viņš izkāpa krastā un Spānijas kroņa vārdā svinīgi „ieņēma šo zemi” un kā admirālis un vicekaralis pieņēma no saviem ļaudīm paklausības zvērestu. Līdz gada beigām viņš atklāja arī Kubas piekrasti un Espanjolu. 25. decembrī "Santa Maria" avarēja, un Kolumbs pēc ciešanu pilna brauciena ar karavelu "Ninja" 1493. gada martā atgriezās Spānijā, pa ceļam pieturot Lisabonā.

Kolumbs bija nesatricināmi pārliecināts, ka atradis nepazīstamas salas Čipangas (Japānas) tuvumā un ka tālāk izlūkošana ātri atklās Āzijas kontinentu, līdz ar to arī Indiju. Tāpēc viņš nosauca šo apgabalu par Rietumindiju un tās iedzīvotājus par to los indios — indiāņiem. Viņa pārspīlētais attēlojums un pārliecība, ka Garšvielu salas (Moluku salas) un Indija jau drīz būs sasniedzamas, panāca spēcīgas flotes — 17 kuģu ar 1500 vīriem — nosūtīšanu viņa vadībā. Otrajā ekspedīcijā (1494—1496) admirālis atklāja vairākas Mazās Antiļu salas, Puertoriko un Jamaiku, tomēr nekādā ziņā ne zeltu, pēc kā arī ekspedīcija tika veikta, tālab ļoti cieta viņa prestižs.

Pēdējo divu Kolumba jūrasbraucienu sagatavošanu un norisi pavadīja lielas finansiālas un organizatoriskas grūtības. Savā trešdaļā ekspedīcijā (1498—1500) admirālis atklāja Trinidadas salu un pirmo reizi sasniedza arī Dienvidamerikas cietzemi. Bet kā jauno teritoriju gubernators viņš neattaisnoja cerības, jo aizvien vairāk virsroku sāka gūt viņa alkas pēc zelta, varas un slavas, slimīga uzpūtība un aizdomīgums. Kolonisti Haiti salā sacēlās, un kroņa pilnvarotais aizsūtīja Kolumbu važās uz Spāniju. Viņam gan izdevās atkal iemantot karaļa labvēlību, taču viņš neatguva titulus un agrāk piešķirtās tiesības. Ceturtās ekspedīcijas laikā (1502—1504) viņš pētīja Centrālamerikas piekrastes joslu, bet neatrada ne zeltu, ne ceļu uz Āziju. Pēdējos mūža gadus Kolumbs pavadīja cieņas un bagātības apņemts, tomēr smagi slims un sarūgtināts par apsolīto mantojamo mantu un titulu zaudējumu. Kolumba neatlaidība un navigācijas prasme padarīja viņu par neapstrīdamu Jaunās pasaules atklājēju, taču pārspīlētā ticība paša misijai un lieluma mānija viņam vienlaikus neļāva saprast šo atklājumu patieso ģeogrāfisko nozīmi.

Kolumba ceļojumu rezultātā Vecā pasaule (Eiropa) uzsāka Jaunās pasaules (Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas) kolonizāciju. Sākās arī dažādu sugu apmaiņa - piemēram, uz Eiropu tika atvesti kartupeļi un tomāti.