Redakcijas sadaļu atbalsta

10. augusts vēsturē: Uzsāk Grīničas observatorijas celtniecību

10. augusts vēsturē: Uzsāk Grī

Foto: Pixabay.com

Griničas observatorija, jeb Karaliskā Griničas observatorija atrodas Londonā, Griničā. Gadsimtu laikā tai ir bijusi nenovērtējama nozīme astronomijas un navigācijas attīstībā, tāpat tā ir pazīstama kā vieta, caur kuru iet Griničas (nulles) meridiāns. Tā atrodas Griničas parka pakalnā.

Griničas observatoriju 1675. gadā dibināja karalis Čārlzs II, lai pilnveidotu navigācijas un kartogrāfijas metodes, celtnes pamatakmens tika ielikts 10. augustā. Tajā pašā laikā karalis iedibināja karaliskā astronoma amatu observatorijas vadītājam. Par pirmo karalisko astronomu kļuva Džons Flemsteds. Ēka tika pabeigta 1676. gada vasarā. Pateicoties Nacionālā Jūrniecības muzeja atvēršanai un vēsturisko kuģu novietošanai Temzas krastā, Griniča kļuva par jūrniecības vēstures centru.

Līdz ar to vēlāk, tika definēts, ka šeit, Griničas observatorijas ēkā ģeogrāfiskais garums ir 0 grādi. Griničas meridiāns un Zemes pretējā pusē esošais 180° meridiāns sadala Zemi Austrumu puslodē un Rietumu puslodē. Griničas meridiānu 1851. gadā definēja sers Džordžs Eirijs un tas tika apstiprināts par starptautisku standartu 1884. gada oktobrī, Vašingtonā, īpašā Starptautiskajā meridiāna konferencē. Par Griničas meridiāna izvēli bija iespējams vienoties tāpēc, ka tajā laikā jau aptuveni divas trešdaļas kuģu to izmantoja.

Tāpat Griničā tika arī noteikta 0 laika zona - tātad Griničas laiks ir pasaules laiks. Pārējā pasaulē laiks ir vai nu kādu stundu uz priekšu vai atpakaļ.

Londonas gaisa piesārņojuma dēļ 1947. gadā tika pieņemts lēmums pārcelt observatoriju 70 km uz dienvidaustrumiem no Griničas. Pašlaik observatorijas telpās izvietots astronomijas un navigācijas rīku muzejs.

----------------------------------------------------------------------------

Anglijas karalis jūrasbraucējam samaksā 10 mārciņu prēmiju par Kanādas atklāšanu

Jā, tieši tik daudz – 10 mārciņas! Šis notikums notika 1498.gadā, kad angļu (dokumentos arī norādīts, ka iespējams, viņš bija itālis) jūrasbraucējs Džons (jeb Džiovanni) Kabots ieradās pie Anglijas karaļa Henrija XII.

Tomēr, lai jūs nemulsinātu – šajā laikā desmit mārciņas bija gana ievērojama samaksa, jo tā bija līdzīga tai ko Kabots saņēma par saviem pirmajiem diviem darba gadiem, strādājot par amatnieku. Vēlāk gan Kabots saņēma vēl 20 mārciņu lielu pensijas garantiju.

Kanādu Kabots atklāja gadu iepriekš - 1497.gada 24. jūnijā (jā, tieši latviešu Līgo svētkos) viņš kļuva par pirmo eiropieti, kas izkāpa mūsdienu Kanādas teritorijā kopš vikingu laikiem, kad to iespējams sasniedza Leifs Eriksons.

Kabots savu ceļu uz Kanādu mēroja, jo drīz vien pēc Kristofora Kolumba vēsturiskā ceļojuma un Amerikas kontinenta atklāšanas, tika veikti pirmie mēģinājumi izbraukt gar Jaunās pasaules ziemeļu krastiem. 1497. gadā Anglijas karaļa Henrija VII uzdevumā Džons Kabots uz Āziju devās meklēt jūrasceļu.Tāpat kā Kolumbs, viņš sākumā kuģoja uz rietumiem, taču pēc tam novirzījās uz ziemeļiem. Pēc 53 ceļojumā pavadītām dienām, kad kuģis piestāja krastā, visticamāk, pie tagadējās Ņūfaundlendas salas Kanādā, Kabots bija pilnīgi pārliecināts, ka ir sasniedzis Āziju. Vēlāk gan cilvēki saprata, ka jūrasceļu no Eiropas uz Āziju aizšķērso divi Amerikas kontinenti. Savu motivāciju doties uz Āziju, Kabots skaidroja karalim ar to, ka Indija (jeb Āzija) ir tuvāk Anglijai, nekā Spānijai, jo abas atrodas ziemeļos.

Drīz vien pēc sava pirmā ceļojuma, Kabots uz Kanādu devās atkārtoti, tomēr nākamā brauciena laikā Dž. Kabots nomira un ekspedīcijas vadību uzņēmās viņa dēls Sebastjans. 1498. gadā Sebastjans Kabots izpētīja lielu daļu Ziemeļamerikas austrumu piekrastes un secināja, ka atklātā zeme nemaz nav ne Ķīna, ne Indija, bet jauns kontinents, kas aizšķērso ceļu uz austrumu zemēm un kurā nav atrodamas garšvielas un zelts. Līdz ar to angļu interese par šo atklājumu mazinājās. Arī paša Kabota panākumus drīz piemirsa, jo atgriežoties kuģotāji varēja stāstīt tikai par bagātiem zivju lomiem, kas īsti nevienu neinteresēja.

Šobrīd Kanāda ir valsts, kura aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem. Tā plešas no Atlantijas okeāna austrumos līdz Klusajam okeānam rietumos, bet ziemeļos to apskalo Ziemeļu Ledus okeāns. Kanāda ir pasaulē otra lielākā valsts pēc platības. Sauszemes robeža dienvidos un rietumos tai ir tikai ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

Avots: BalticTravelnews.com/Totallyhistory.com/Wikipedia

Turība - 3361
Supercena uz Turciju 27/08 no 285 € !

Supercena uz Turciju 27/08 no 285 € !

Karstākie piedāvājumi uz Turciju, Antaliju 27/08 uz nedēļu no 285 € !

EUR 285 | Hot Travel

Mongolija Nadaam festivāla laikā

Mongolija Nadaam festivāla laikā

Mongolijā laiks rit pavisam citu gaitu. Joprojām ir nepieradināta un mežonīga. Izgaršo brīvības garšu!

EUR 2294 | Jēkaba Ceļojumi

Jaunais 2020. gads Sanktpēterburgā

Jaunais 2020. gads Sanktpēterburgā

Izbraukšana no Rīgas uz 4 dienas.

EUR 170 | Antario

💆‍♀️🧖‍♀️Plaša SPA atpūtu izvēle jebkurai gaumei

💆‍♀️🧖‍♀️Plaša SPA atpūtu izvēle jebkurai gaumei

💆‍♀️🧖‍♀️Plaša SPA atpūtu izvēle jebkurai gaumei 💆‍♂️

EUR 49 | VRK Travel

BalticTravelnews.com
+371 26551169
info@travelnews.lv