Redakcijas sadaļu atbalsta

Iedvesma ceļojumam - Norvēģija (VIDEO)

Pasaule

BalticTravelnews.com | 2019.11.03

Norvēģija ir Eiropas piektā lielākā valsts ar 386 958 km² lielu platību. Nosaukums burtiskā nozīmē ir "ceļš uz ziemeļiem". Visgarākā robeža Norvēgijai ir ar Zviedriju austrumos (1619 km), bet pašos ziemeļos tā robežojas arī ar Somiju (727 km) un Krieviju (196 km).

Dienvidos to apskalo Ziemeļjūra, rietumos — Norvēģu jūra, bet ziemeļos — Barenca jūra. Norvēģijai arī pieder Svalbāra un vairākas salas citur pasaulē.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Jānis Paukštello | Visapkārt zeme zied!

Svētdien, 10.maijā Kultūrtelpa “Akustika” Māmiņdienā aicina Tevi – atved savu mammu vai omīti uz koncertu!

EUR 25 | Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Norvēģijā kopā dzīvo 5 miljoni iedzīvotāju un tā ir viena no pasaulē lielākajām naftas eksportētājvalststīm, to padarot par arī vienu no bagātākajām valstīm. Naftas ieguves nozare rada aptuveni ceturto daļu no visa iekšzemes kopprodukta, bet ievērības cienīgs ir fakts, ka 99% no valstī patērētās enerģijas Norvēģija iegūst no hidroelektrostacijām. Norvēģijas krona tiek uzskatīta par vienu no stabilākajām valūtām. 2007. gadā Norvēģija tika atzīta par pasaules mierīgāko zemi.

Šīs valsts teritorija tikusi apdzīvota jau kopš 6. gadsimta p.m.ē. Tomēr Norvēģiju kā kopumu pirmo reizi apvienoja 872. gadā pēc kaujas pie Hafrsforda, kad to paveica ķēniņš Haralds Skaistmatis (Harald Hårfagre). Pēc tam sākās tā sauktais "Vikingu laikmets". Vēlāk Norvēģija apvienojās ar Zviedriju un Dāniju, Kalmāras ūnijā, bet kad Zviedrija ūniju pameta, tad Norvēģija palika Dānijas pakļautībā. Neatkarību pirmo reizi norvēģi ieguva 1905.gadā. Pēc 2.pasaules kara, Norvēģija piedzīvoja strauju ekonomisku izaugsmi, galvenokārt pateicoties naftas atradnēm, kuras atklāja 1970. gadu sākumā.

Norvēģu dabai raksturīgi fjordi, kas ir gari, šauri jūras līči. Garākais ir Sognefjords, kas stiepjas 205 km iekšzemē. Ir plakankalnes, augsti kalni un meži. Augstākais kalns ir Galhēpigens (2469 m), kas ir arī augstākā virsotne Skandināvijā. Lielākais ezers ir Mjēsas ezers (363 km²). Garākā upe ir Glomma (621 km). Krasta līnija kopā ar visiem līčiem ir 21 347 km. Norvēģija platākajā vietā ir 430 km, bet šaurākajā 6 km.

Uz Norvēģiju vari doties kopā ar Impro ceļojumiem vai Jēkaba ceļojumu aģentūru.