29. augusts vēsturē: Portugāle atzīst Brazīliju par neatkarīgu valsti

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2024.08.29

Brazīlija, kas šobrīd ir piektā lielākā valsts pasaulē gan pēc teritorijas, gan pēc iedzīvotāju skaita, no 1500. līdz 1822. gadam bija Portugāles kolonija.

Šobrīd tā ir vienīgā valsts Dienvidamerikā, kuras oficiālā valoda ir portugāļu valoda.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Publikācija “TRAĶU PILIS UN PILSKALNI”

Publikācija “TRAĶU PILIS UN PILSKALNI”

Trakai TIC

Pēc neatkarības iegūšanas 1822. gadā tā tika pasludināta par Brazīlijas impēriju, bet pati Portugāle to oficiāli atzina tikai trīs gadus vēlāk – 1825.gada 29.augustā. 1889. gadā Brazīlija kļuva par republiku. Pašlaik Brazīlija ir federāla republika, kas sastāv no 26 štatiem un viena federālā apgabala. Tā ir viena no Apvienoto Nāciju dibinātājvalstīm. Tā aizņem gandrīz pusi (47%) no Dienvidamerikas kontinenta teritorijas.

Ir atrasti pierādījumi, kas liecina, ka iespējams cilvēki Brazīlijas teritorijā dzīvoja jau pirms 30 000 gadiem, bet droši atrasto liecību, piemēram, alu zīmējumi, vecums ir datēts ar vismaz 11 000 gadiem. Vēl pirms eiropieši atklāja Dienvidameriku, tā jau bija sadalīta starp Kastīlijas karalisti un Portugāli. Saskaņā ar Tordesiljasas līgumu, kas tika parakstīts 1494. gadā, Portugāle pretendēja uz zemēm, kas atradās uz austrumiem no 50. meridiāna loka.

1500. gadā Pedru Alvariša Kabrala vadītā Portugāles ekspedīcija bija pirmie eiropieši, kas sasniedza Brazīlijas piekrasti. Portugāļi bija pirmie kolonisti, kuri ieradās Brazīlijā un dibināja tur apmetnes. Portugāļi ziņoja, ka šeit dzīvoja aptuveni 7 miljoni Amerikas pamatiedzīvotāji. Vietējās ciltis, ar kurām sastapās portugāļi, bija klejotāji ar ierobežotām lauksaimniecības darbībām un pagaidu dzīves vietām. Ciemos bieži vien mājoja ap 5000 iedzīvotājiem. Vietējo iedzīvotāju kultūras dzīve bija augsti attīstīta, lai gan bieži vien starp ciltīm notika kari un pat tika piekopts kanibālisms. Nelielais atrasto liecību skaits par Brazīlijas indiāņu ciltīm maz spēj pastāstīt par to ikdienas dzīvi, atšķirībā no Andu kalnos dzīvojošajām ciltīm. Mūsdienās Brazīlijā dzīvo aptuveni 200 tūkstoši indiāņi, no kuriem lielākā daļa ir apmetušies džungļos. Ļoti daudz iezemiešu izmira eiropiešu atvesto slimību, piemēram, baku, dēļ.

Pirmo pastāvīgo apmetni portugāļi nodibināja tikai 1532. gadā mūsdienu Sanpaulu štatā un nosauca par Sanvisenti. Ap šo laiku sākās arī Brazīlijas ziemeļaustrumu reģiona izpēte. 1549. gadā tika dibināta Salvadora, kas kļuva par pirmo portugāļu kolonijas galvaspilsētu. 1555. gadā franču jūrnieks Nikolā Djurāns de Viležjons (Nicolas Durand de Villegaignon) Riodežaneiro salā nodibināja apmetni, kuras iedzīvotāji bija no Francijas aizbēgušie hugenoti. Tomēr 1565. gadā portugāļi frančus padzina un šo gadu uzskata par vienas no lielākās brazīļu pilsētas Riodežaneiro dibināšanas gadu.

Brazīlijai ir desmitais lielākais iekšzemes kopprodukts pasaulē un lielākais Latīņamerikā. Brazīlijai ir arī liela ietekme uz globālo ekonomiku. Pēc dzīves kvalitātes Brazīlija ir 39. vietā pasaulē. Brazīlijā mīt un aug aptuveni 15—20% no visām dzīvnieku un augu sugām, kas galvenokārt ir izskaidrojams ar Amazones lietus mežu atrašanos valstī, kura platība ir aptuveni 3,6 miljoni km2.