15.septembris vēsturē: Centrālamerika deklarē neatkarību no Spānijas

Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.09.15

15.septembris Amerikas kontinentam ir ļoti nozīmīga diena, jo tieši šajā dienā, 1821.gadā piecas Centrālamerikas valstis - Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva un Salvadora deklarēja neatkarību no Spānijas.

Šīs valstis Spānija bija iekarojusi 15. gadsimta beigās un 16. gadsimtā, kad spāņu konkistadori iekaroja plašas teritorijas Centrālamerikā un Dienvidamerikā. Šajā laikā Spānijai piederēja arī zemes Eiropā - Neapoles karaliste, Sicīlija, Navarras teritorija un pat Nīderlande. 16. gadsimta sākumā Spānija bija kļuvusi par vienu no varenākajām koloniālajām impērijām pasaulē un šajā laikā Spānijā radās kapitālistiskā tipa manufaktūras. Sakarā ar zelta un sudraba pieplūdumu no kolonijām cenu revolūcija Spānijā notika agrāk nekā citās Eiropas valstīs. Taču gadsimta beigās un 17. gadsimtā Spānijā rūpniecība strauji panīka. Karos ar Angliju Spānija zaudēja hegemoniju uz jūras. Lielākā sakāve bija "Neuzvaramās armādas" zaudēšana 1588. gadā. Spānija šajā laikā zaudēja arī vairākas teritorijas Eiropā. Pēc Nīderlandes revolūcijas 16. gadsimtā Spānija bija spiesta atzīt Nīderlandes neatkarību, bet pārējos Spānijas valdījumus Eiropā sadalīja Austrija, Savoja (Francijas reģions) un Apvienotā Karaliste.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Jaungada sagaidīšanas ballīte Mārupē

Vakara vadītājs un DJ Reinis Ruska, dzīva mūzika Toms Auza, izklaides bērniem, bagātīgas vakariņas un vēl...!

EUR 125 | Hercogs Mārupe

Savukārt vēlāk, pēc Neatkarības kara no 1810. līdz 1826. gadam spāņu kolonijās Amerikā Spānija no savām kolonijām šajā kontinentā saglabāja tikai Kubu un Puertoriko.

15.septembrī parakstītais dokuments jeb Centrālamerikas valstu neatkarības deklarācija, bija dokuments kurā Gvatemalas provinces likumdevēji pasludināja Centrālamerikas neatkarību no Spānijas impērijas. Šādam solim par pamatu bija Eiropā notiekošais karš starp Napoleona Bonaparta vadīto Franciju un sabiedrotajiem - Spāniju, Portugāli un Lielbritāniju. Šo karu dēļ tika gāzts Spānijas karalis Ferdinands VII, kas aizsāka "šūpošanos" arī Centrālamerikā, radot dažādus protestus un neatkarības cīņu idejas. Lai arī šie protesti tika ātri vien apspiesti un Ferdinands atgriezās tronī, viņš pavēlēja apturēt dažādas liberālas idejas, kas arī bija iemesls kāpēc Centrālamerikā notika tieši pretējais. 1821.gadā Gvatemalas likumdevēji sāka diskutēt par iespēju pasludināt Centrālamerikas provinču neatkarību no Spānijas. Tam sekoja arī attiecīgas deklarācijas sagatavošana un 15.septembrī Gvatemalā tika rīkota sanāksme, kuras laikā tika apspriests un diskutēts par jau šo, jau iepriekš sagatavoto neatkarības aktu. To arī šajā dienā pieņēma. 21.septembrī dokumentu apstiprināja arī Salvadoras province, bet 28.septembrī - arī Hondurasas province. Tām sekoja arī Nikaragva un Kostarika, parakstot dokumentu 11.oktobrī. Parakstītajam dokumentam bija 18 nodaļas.

Šobrīd par Centrālameriku dēvētais reģions ir Amerikas vidusdaļas reģions, kurš atrodas Ziemeļamerikas dienvidos un aizņem 523 000 km2 lielu platību. Centrālamerikā pavisam atrodas septiņas valstis: Beliza, Kostarika, Salvadora, Gvatemala, Hondurasa, Nikaragva un Panama. Meksika tiek pieskaitīta Ziemeļamerikai.