22. septembris: Tiek atzīmēta Baltu vienības diena

Foto: BalticTravelnews.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2026.09.22

22. septembrī divas pēdējās baltu tautas – latvieši un lietuvieši, atzīmē Baltu vienības dienu. Šis datums izvēlēts pieminot uzvaru Saules kaujā 1236. gada 22. septembrī, kurā lietuvieši un zemgaļi iznīcināja tā laika lielāko un organizēto krustnešu militāro spēku Austrumbaltijā  – Kristus Bruņinieku brālību jeb Zobenbrāļu ordeni.

Baltu apdzīvotā teritorija senatnē – pirmajā gadu tūkstotī pirms Kristus bijusi apmēram sešas reizes lielāka par teritoriju, kuru mūsdienās padzīvo latvieši un lietuvieši. Situācija daudz nemainījās arī pēc tam, kad mūsdienu Latvijas teritorijā dzīvojušās baltu tautas bija nonākušas bīskapa vai ordeņa pakļautībā. Padošanās noteikumi parasti paredzēja pakļauto tautu līdzdalību karagājienos. Tas savukārt deva iemeslu lietuviešiem iebrukt ordeņa un bīskapa zemēs. Postījumi vairāk skāra vietējās tautas nekā vāciešus, kuri patvērās savās pilīs.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Daugaviņš un Džilindžers Valmierā

Bez maskām un kompromisiem — Daugaviņš un Džilindžers atklātā sarunu šovā “Pilnīgi atklāti” Valmieras Kultūras centrā 27. septembrī plkst. 18.00.

EUR 18 | Visit.valmiera.lv

Par Saules kauju mums stāta “Atskaņu hronika”, kas sacerēta 13. gadsimta beigās, taču Saules kauja nav vienīgais baltu tautu sadarbības piemērs. Līdzīgas kopdarbības izpausmes redzamas arī 1260. gada 13. jūlijā Durbes kaujā, kad ar lielāku vai mazāku kuršu līdzdalību žemaiši pieveica Livonijas ordeni. 13.gadsimta beigās vērojama zemgaļu valdnieka Nameiša sadarbība ar lietuviešu valdnieku Traideni. 1281.gadā Nameisis atstāja Zemgali  un devās pie Traidena uz Lietuvu, lai kopīgi cīnītos pret ordeni. 13. gadsimta beigās vēl nepakļautie zemgaļi nodedzināja savas pēdējās pilis un lielā skaitā  aizgāja uz Lietuvu. Tomēr ikviens mīts ir revidējams. Ir skaidrs, ka notikumu dalībnieki, īpaši tad, ja laika distance, kas mūs šķir no paša notikuma, mērojama gadsimtos,  rīkojušies citu motīvu vadīti nekā tas šķiet 21. gadsimta cilvēkam. Tomēr, kamēr pastāv kāda kopība, tai ir savi mīti. Laika gaitā baltu teritorija sašaurinājusies - austrumbaltus asimilējuši slāvi, rietumbaltus –  vācieši. Mazākās tautas – kurši, zemgaļi, sēļi iekļāvušies latviešos un lietuviešos, kuriem izdevies kļūt par nācijām. Baltiskā identitāte ir viens no latviešu un lietuviešu nacionālās pašapziņas stūrakmeņiem. Ja runājam par identitāti, tad neapšaubāmi abām mūsu tautām piemīt gan eiropeiskā, gan baltiskā, gan nacionālā identitāte. Jautājums tikai, cik augstā vietā mūsu vērtību skalā katra no tām atrodas.

Lietuviešiem baltiskā identitāte tiek vērtēta augstāk - par tās kopšanu rūpējās gan zinātnieki, gan mākslinieki, gan daudzas lielākas vai mazākas sabiedriskas organizācijas – neskaitāmas folkloras grupas, ansambļi, seno cīņu klubi utt. Lietuvieši jūt atbildību arī par zudušo baltu tautu piemiņas saglabāšanu. Lietuvas pilsētās ir ielas, kuras nosauktas senprūšu vadoņa Erkusa Manta (jeb Montes) vārdā. Latviešu domas parasti tik tālu nesniedzas. Tiesa, mums ir folkroka  grupa „Skayforger”, kura ir izdevusi albumu „Senprūsija” - tajā  atrodama arī dziesma „Erkus Monte”. Mīts par baltu vienību ir aktuāls. Vismaz tādēļ, lai kaut reizi gadā, 22. septembrī, apzinātos, ka neesam gluži vieni pasaulē – tepat līdzās mums ir vēl viena radniecīga tauta, un lai gan, esam staigājuši pa dažādiem ceļiem, kritiskos brīžos esam spējuši būt arī vienoti.