25. septembris vēsturē: 1513. gadā Kluso okeānu ierauga pirmais eiropietis

Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.09.25

Klusais okeāns, kas ir pasaules lielākā ūdenstilpe klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas. Nosaukumu okeānam devis portugāļu jūrasbraucējs Fernāns Magelāns – pirmais eiropietis, kas šķērsoja šo okeānu 1519. gadā. Okeāna nosaukums cēlies no tā, ka visu ceļu no Magelāna šauruma līdz Filipīnām Magelāna ceļojums pagāja mierīgos laikapstākļos.

Tomēr eiropieši Kluso okeānu pirmoreiz ieraudzīja vēl neilgi pirms Magelāna, kad tas to izlēma šķērsot. Tas notika tā paša 16. gadsimta sākumā. Uzskata, ka pirmais Kluso okeānu sasniedza spāņu konkistadors Vasko Nunjess de Balboa 1513. gadā pēc Panamas zemesšauruma šķērsošanas.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Lāpu gājiens Valmierā

11.novembrī plkst. 18.00 aicinām lielus un mazus doties Lāpu gājienā Valmierā, vienojoties gaismas ceļā!

Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Pats Klusā okeāna "atklājējs" de Balboa ir dzimis ap 1475. gadu, miris 1519. gadā un bija spāņu jūrasbraucējs, pētnieks, gubernators un konkistadors. Tomēr viņa mērķi Panamā, protams, nebija tik cēli - viņš šeit siroja, meklēdams zeltu un citas vērtslietas. Spāņi šajā zemes malā atradās, jo vēl nesen (pirms aptuveni 20 gadiem), no saviem ceļojumiem bija atgriezties Amerikas atklājējs Kristofors Kolumbs, vēstīdams par jaunatrastajām zemēm un bagātībām, kas tajās atrodamas. Jau drīz vien viņam sekoja līdzdomātāji - konkistadori, kuri ātri vien saprata, ka viņu ieroči un kara iemaņas ir daudz pārāki par iezemiešu, kas ļāva eiropiešiem ātri vien iegūt varu un līdz ar to arī dārgumus šajās zemēs.

Balboa pats savās ekspedīcijās devās, jo viņu pēc neveiksmīga biznesa vajāja kreditori. Viņš nolēma nostiprināt pirmo spāņu apmetni Dienvidamerikā - tagadējās Panamas krastā, pretēji jau esošajām nometnēm, kas atradās vairāk uz dienvidiem - Kolumbijā. Balboa plāns atrada dzirdīgas ausis - viņam tika piešķirti karavīri, kuru vadībā viņš Panamas krastā pieveica vietējos, izlaupot esošās apmetnes un nodibinot apmetni. No šejienes tad viņš devās arī dziļāk iekšzemē, meklējot arvien vairāk vērtslietu. Viņam palīdzeja tas, ka vietējie karoja savā starpā un nebija vienoti. Zelts bija konkistadoru galvenais dzinulis un to viņi ieguva vai nu ar varu, vai arī iemainot pret mazvērtīgām lietām no Eiropas. Savos sirojumos arī Balboa pirmo reizi uzzināja par "otru jūru" jeb okeānu zemes otrā pusē, turp arī dodoties kopā ar aptuveni 200 vīru armiju. Lai arī vietējie jau iepriekš bija brīdinājuši, ka ceļu šķērso citas iezemiešu ciltis, Balboa izmantoja savas diplomāta prasmes, ar daudziem vietējiem vienojoties un izlaužoties cauri šai zemei. Savu mērķi - Kluso okeānu Balboa ieraudzīja 25.septembrī, taču fiziski Kluso okeānu sasniedza tikai četras diena vēlāk - 29.septembrī, pa priekšu laižot izlūkus, kas pārbaudīja ceļa drošību.

Sasniedzis okeānu un iebridis tajā, Balboa pasldināja atrasto ūdenstilpni par "Dienvidu jūru" un Spānijas īpašumu. Lai arī šis atradums bija vērtīgāks nekā zelts, Balboa tāpat turpināja sirot un vākt zeltu, ko no sava gājiena atveda lielā apjomā.

Pēc atgriešanās Balboa turpināja veikt dažādus sirojumus un manipulācijas, kas noveda pie tā, ka viņš tika apvainots nodevībā un arī notiesāts - viņam nocirta galvu.