27. oktobris vēsturē: Tiek dibināta Amsterdama

Jānis Pēteris Bērziņš | 2023.10.27

Viena no Rietumeiropas mekām - Amsterdama, īstenībā ir jaunāka pilsēta nekā Rīga. Latvijas galvaspilsēta Rīga tikusi dibināta 1201.gadā, savukārt Amsterdama - tikai 1275.gada 27.oktobrī.

Tas gan nav traucējis Amsterdamai izveidoties par pasaulē atpazīstamāku pilsētu - un arī lielāku, jo Amsterdamā dzīvo aptuveni par 150 tūkstošiem cilvēku vairāk - ap 850 tūkstošiem (iedzīvotāju blīvums gan Nīderlandes galvaspilsētā ir divas reizes lielāks nekā Rīgā).

Raksts turpinās pēc reklāmas

Glika dienas Alūksnē

Godinot Bībeles tulkotāju Ernstu Gliku 370. gadskārtā un svinot Bībeles tulkojumam 330 gadus, Alūksne aicina uz “Glika dienām”!

Alūksnes TIC

Pilsēta ir liels ekonomikas un finanšu centrs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta. Ievērības cienīgs gan ir fakts, ka Nīderlandes valdība nav meklējama valsts galvaspilsētā, bet gan Hāgā. Pilsēta 2012. gadā pilsēta tika atzīta kā otrā labākā pilsēta pasaulē kurā dzīvot pēc ekonomiskās attīstības. Amsterdama ir viena no riteņbraucējiem draudzīgākajām pilsētām pasaulē ar plašu veloceliņu tīklu un daudziem kanāliem, kas devusi pilsētai iesauku "Ziemeļu Venēcija".

Amsterdamas vārds pirmo reizi parādījies 1275.gadā kā zvejnieku apmetnes nosaukums. Pilsētas tiesības tai gan piešķīra tikai sākot ar 1306. gadu, kopš kura laika pilsēta uzplauka, pateicoties tirdzniecībai ar Hanzas savienību. 17. gadsimtā tiek uzskatīts par Amsterdamas "zelta laikmetu", tajā laikā Amsterdama tika uzskatīta par vienu no bagātākajām pilsētām pasaulē. Amsterdama kļuva bagāta tirgojoties ar Ziemeļameriku, Baltijas jūras valstīm, Āfriku, Brazīliju un Indonēziju. Pilsēta kļuva par nozīmīgāko punktu graudu eksportēšanā un viens no galvenajiem finanšu centriem pasaulē.

Savukārt 18. gadsimtā Nīderlande pamazām zaudēja sava pozīcijas, līdz ar to Amsterdamas ostas nozīme samazinājās, jo priekšplānā izvirzījās Lielbritānija. Viszemāko punktu pilsētas attīstība piedzīvoja Napoleona karu laikā, kad Lielbritānija realizēja kontinentālo blokādi. Līdz ar industriālo revolūciju Amsterdamas osta atkal atdzima, sevišķi, kad tika izraksts kanāls, kas savienoja pilsētu ar Reinu.

Karu laikos, ierasts, pilsēta tika izolēta, tajā trūka resursu, tomēr tā netika nopostīta kā, piemēram, Vācijas pilsētas. Pilsētas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Amsterdamā atrodas vairāki pasaulslaveni muzeji kā, piemēram, Nacionālais muzejs (Rijksmuseum) ar Rembranta (9 gleznas), Vermēra (4 gleznas) un Halsa darbiem, Van Goga muzejs (Van Gogh Museum), Rembranta muzejmāja (Rembrandthuis) un Annas Frankas muzejmāja (Anne Frankhuis). Pazīstama arī ar savu "sarkano lukturu" rajonu - Wallen, kurā uzbango prostitūcija. Pilsētā atrodas arī daudzi "Coffeeshop" - marihuānas kafejnīcas, kurās atļauts lietot marihuānu. Katru gadu pilsētu apmeklē apmēram 3,66 miljoni ārvalstu tūristi.

Tāpat Amsterdamā atrodas septiņas no 500 pasaules lielāko uzņēmumu galvenajām mītnes vietām kā Philips un ING Group.