8. decembris vēsturē: Tiek nodibināta Neatkarīgo Valstu Sadraudzības organizācija

Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.12.08

NVS jeb Neatkarīgo Valstu Sadraudzības organizācija tika dibināta ar mērķi izveidot jaunu savienību brūkošās Padomju Savienības vietā.

1991. gada 8. decembrī līgums par NVS izveidi (Belovežas līgums) tika parakstīts starp Baltkrievijas PSR, Ukrainas PSR un Krievijas PFSR. Pēc NVS deklarētajiem pamatprincipiem, NVS ir kaut kas pa vidu starp Eiropas Savienību un NATO.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Valdis Atāls un Zane Bērziņa

koncerts Tautas namā. Darbosies bufete

EUR 10 | Kārķi

1991.gadā, kad norisinājās PSRS pašlikvidēšanās process un, cita starpā, PSRS arī atzina okupēto Baltijas valstu pilnīgu neatkarību, uz PSRS pamatiem tika mēģinās izveidot jaunu republiku - ar kopīgiem bruņotajiem spēkiem un ārpolitiku, bet neatkarīgu iekšpolitiku. Šai savienībai gan atteicās pievienoties liela daļa no bijušām PSRS valstīm, taču Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas pārstāvji sanāca kopā jau minētajā Belovežas nacionālajā parkā, kur  konstatēja, ka "sarunas par jauna savienības līguma sagatavošanu ir nonākušas strupceļā, republiku izstāšanās no PSRS objektīvais process un neatkarīgu valstu izveide ir kļuvusi par realitāti". Šo sarunu noslēgumā tika parakstīta Belovežas vienošanās, kuru vēlāk arī apstiprināja Krievijas PFSR Augstakā padome, pie viena atsuacot arī līgumu par PSRS izveidi. Drīz pēc tam NVS paplašinājās, Almati tikšanās laikā savienībai pievienojoties vēl astoņām valstīm - Azerbaidžānai, Armēnijai, Kazahstānai, Kirgizstānai, Moldovai, Tadžikistānai, Turkmenistānai un Uzbekistānai.

Gruzija iestājās NVS 1995. gadā pēc tam, kad par tās prezidentu kļuva bijušais PSRS ārlietu ministrs E. Ševardnadze.

2005. gadā Turkmenistāna daļēji izstājās no NVS, paliekot asociētā dalībnieka statusā. 2008. gada 14. augustā pēc Krievijas-Gruzijas kara no NVS izstājās Gruzija. Pēc Krimas aneksijas arī Ukraina 2014. gada 19. martā ir sākusi izstāšanās procedūru no NVS un ir izstājusies. 

NVS pamatprincipi ir cilvēktiesību ievērošana, iekšpolitikas koordinēšana, ekonomiskā sadarbība, tās attīstība transporta un sakaru sfērā, cilvēka veselības un apkārtējās vides uzturēšana, vienota sociālā un migrācijas politika, cīņa pret organizēto noziedzību, vienota aizsardzības politika un valstu ārējo robežu aizsardzība.