14. decembris vēsturē: Dzimis slavenais pareģis Nostradams

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2024.12.14

Mišels de Notrdams jeb pasaulē pazīstams kā Nostradams (arī Nostradamus) bija dzimis 1503. gada 14. decembrī. Viņš bija franču aptiekārs, taču vēl vairāk viņš pasaulē pazīstams ar savu pareģojumu krājumu, kuri bijuši ākārtīgi precīzi. Savu vārdu no Notrdama uz Nostradams viņš nomainīja, saņemot doktora grādu.

Nostradams dzima labi situētā ebreju ģimenē, kurā visi bijuši ievērojami un atpazīstami cilvēki - astrologi, ārsti un citu profesiju pārstāvji. Viens no viņa vectēviem Žans de Senremī, piemēram, ilgu laiku dzīvoja Anžuānas grāfa Renē galmā, viens no vectēviem bijis ārsts un Francijas karaļa padomnieks. Abi vectēvi bija tiem laikiem ārkārtīgi izglītoti un ar plašu redzesloku. Viņu pavadībā jaunais Mišels apguva medicīnu, dziednieciskos augus, alķīmiju, matemātiku un astroloģiju.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Koncerts “Ziemassvētku balss” Tukumā

Trīs iemīļoti latviešu dziedātāji – Antra Stafecka, Andris Ērglis un Mārtiņš Kanters – ir apvienojušies, lai radītu neaizmirstamu svētku atmosfēru ik katram.

Tukuma TIC

Jaunietim bija ļoti laba atmiņa un universitātē visi viņu cienīja par viņa labo atmiņu un galvu - viņš spēja atcerēties pat veselas grāmatas vai citēt to konkrētas lapas. Tomēr skola viņu nesaistīja, jo vadošās ārstniecības metodes - tās kuras tika mācītas, bija novecojušas.

Ilgāku laiku Nostradams pavadīja ceļojot pa pasauli, kā arī sāka izdot savus rakstus. Lai gan viņa pirmie izdotie raksti bija veltīti tieši veselības tēmai, Nostradama slavenākais mantojums ir nākotnes pareģojumi, kas sarakstīti vārsmās. 1555. gadā iznāca viņa pareģojumu grāmata. Tajā ietvertas čettrindes ar atskaņām, kas sagrupētas pa 100 jeb centūrijās. Pareģojumi, kas aptver laiku līdz pat 3797. gadam, ir sarakstīti ļoti sarežģītā valodā un tīti mistikas plīvurā, tāpēc šos tekstus ir ļoti grūti atšifrēt, un daudzi nav izprotami pat mūsdienās. Visiem zināmas vārsmas kļuva pēc traģiska atgadījuma, kad strādājot par galma ārstu, Nostradams pareģoja Francijas karaļa Anrī II (1519 - 1559) nāvi, kas arī notika.

Anrī bija izveidojis cīņas turnīru, kurā uz divkauju izaicināja savu gvardes kapteini - grāfu Montgomeriju. Ilgu laiku pretinieki nespēja pieveikt viens otru, tāpēc grāfs ierosināja vienoties par neizšķirtu, par ko karalis nebija mierā. Līdz ar to cīņa turpinājās, bet nogurušie zirgi laukuma centrā zirgi saslējās kājās, un Montgomerija šķēps lūstot caursita karaļa zelta bruņucepuri un caururba karaļa kreiso aci – vienīgo bruņu neaizsargāto vietu. Pēc desmit dienām karalis nomira. Mirušo Anrī II pārklāja ar zelta virogu, uz kura bija attēlots lauva. Tājā brīdī kāds atcerējās Nostradama dīvaino pareģojumu: “Jaunais lauva uzvarēs veco, Kaujas laukā – vienīgajā cīņā, Zelta krātiņā tas caururbs viņa acis, Būs ievainota viena, viņš mirs nāvē briesmīgā.”

Leģendas vēsta, ka Nostradams, tāpat kā daudzi citi pareģi, zinājis, kad pienāks viņa pēdējā stunda – 1566. gada 2. jūlijs. To viņš esot ierakstījis planētu un citu debess ķermeņu stāvokļu aprēķinu tabulā. Nostradamu apglabāja stāvus kopā ar viņa rakstiem Salondeprovansas pilsētiņas franciskānu klosterī. Uz kapakmens bija uzrakstīts vēlējums, lai pareģi neviens netraucē. 200. gadu gaišreģis atdusējās mierīgi, līdz franču revolūcijas laikā kāds dumpinieks atvēra Nostradama kapu un izmētāja pareģa kaulus. Otrā rītā šo nekrietno revulcionāru atrada mirušu. Tagad Nostradama pelnu urna ir iemūrēta Senlorānas baznīcas sienā.