14. marts vēsturē: Dzimis Alberts Einšteins

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2026.03.14

Lai arī cik maz interesējaties par zinātni, noteikti ir viens vārds, ko ikviens ir dzirdējis - Alberts Einšteins. Šis fiziķis, ko uzskata par iepriekšējā gadsimta ievērojamāko zinātnieku bija dzimis 1879. gada 14. martā.

Lai arī Einšteins savas dzīves laikā paveica ārkārtīgi daudz jaunu atklājumu, nozīmīgākais Einšteina ieguldījums fizikā ir relativitātes teorijas izveide. Einšteinam bijusi liela nozīme arī kvantu mehānikas, statistiskās mehānikas un kosmoloģijas attīstībā. Viņš arī saņēmis Nobela prēmiju fiziskā, kā arī tiek uzskatīts par cilvēku ar vienu no augstākajiem intelekta koeficientiem (IQ), kas jebkad dzīvojis uz Zemes.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Tūrisma rallijs "KODS: GULBENE" 23.maijā

2026. gada 23. maijā Gulbenes novadā norisināsies tūrisma rallijs “Kods: Gulbene”. Reģistrējies un piedalies!

Gulbenes novada TIC

Papildu tam, Einšteins arī izgudrojis dažādus tehniskus risinājumus - ko līdzīgu žirokompasam, ledusskapim un dzirdes aparātam. Neviens no Einšteina izgudrojumiem gan nav kļuvis par masu produkcijas preci.

Einšteina valstiskā piederība ir ļoti interesanta - par viņu runājot tā tiek pieminēta reti, jo valda uzskats, ka Einšteina atklājumi ir visas cilvēces labā un piedēvēt tos kādai konkrētai valstij būtu nepareizi. Tas arī ir dēļ tā, ka Einšteins savas 74 gadu dzīves laikā bijis četru valstu pilsonis - viņš piedzima Vācijā, vēlāk ieguva Šveices un Austroungārijas pilsonības, bet dzīves noslēgumā arī ASV pilsonību.

Bērnībā, no 5 gadu vecuma ar viņu nodarbojies matemātikas privātskolotājs - tas esot palīdzējis Einšteinam jau uzreiz mācības uzsākt 2.klasē. Einšteins esot bijis apdāvināts, taču ļoti slinks skolnieks un lielākais viņa mīnuss bijušas valodas - viņam tās nav padevušās. Lai arī pamatlīmenī viņš apguvis itāļu, franču un arī angļu valodu, visu mūžu viņš centies runāt vāciski. Einšteina smadzenēm bijusi neparasta struktūra (tas noskaidrots jau pēc viņa nāves) un viņš visu apguvis lēni, taču ļoti pamatīgi. Jau 12 gadu vecumā Einšteins uzrakstīja savu pirmo zinātnisko darbu "Pētījums par ētera stāvokli magnētiskajos laukos".

Savas dzīves gados Einšteins teju vienmēr strādāja (sākumā bija ierēdnis, bet vēlāk pasniedzējs daudzās augstskolās), jo uzskatīja, ka zinātnieka darbs pats par sevi īsti nav darbs - tas tikai uzliek par pienākumu rakstīt publikācijas publicēšanas pēc - lai nopelnītu naudu. Darbs ar zinātni nesaistītā jomā, savukārt, zinātnieku atbrīvojot no rūpēm par iztiktu. Lai papildinātu ģimenes budžetu, piepelnījies kā matemātikas un fizikas privātskolotājs. Šajā laikā viņš arī arvien biežāk veica pētījumus un rakstīja zinātniskos darbus.

1915. gada novembrī Einšteins Prūsijas Zinātņu akadēmijā nolasīja lekciju sēriju, kurā aprakstīja savu vispārīgo relativitātes teoriju. Pēdējā no lekcijām viņš iepazīstināja klausītājus ar vienādojumu, kas nomainīja Ņūtona gravitācijas likumu. Pēc šīs teorijas visi novērotāji ir vienādi svarīgi, ne tikai tie, kas kustas ar vienu ātrumu. Vispārīgā relativitāte nosaka, ka gravitācija vairs nav spēks (kā tas bija Ņūtonam), bet gan laiktelpas izliekuma sekas.