4. aprīlis vēsturē: Krievijā ierodas arhitekts Rastrelli, kas vēlāk veidoja Rundāles un Jelgavas pilis

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.04.04

Nav noslēpums, ka Latvijā nav tik daudz ievērojamu arhitektūras objektu, kā Eiropas rietumos un dienvidos... Tomēr arī mums ir savi šedevri un divi no tiem, noteikti, ir Rundāles un Jelgavas pilis. Rundāles pils arī nereti tiek dēvēta par Latvijas mazo Versaļu.

Un interesants ir fakts, ka abas šīs grandriozās ēkas ir projektējis viens cilvēks - Bartolomeo Frančesko Rastrelli - itāļu izcelsmes arhitekts, kas savu lielāko mūža daļu nodzīvoja Krievijas impērijā.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Piedalies akcijā "Mājas putniem"

Brīvdienas var kļūt par īstu piedzīvojumu! Apmeklē Dienvidkurzemes tūrisma centrus, kur vari saņemt būrīti mazajam mušķērājam un zīlītēm.

Dienvidkurzemes novada tūrisma centrs

Rundāles pili Rastrelli projektēja laika posmā no 1736. - 1740. gadam, bet Jelgavas pili no 1738. līdz 1740.gadam. Papildu tam, Rastrelli ir autors arī Pēterhofas pilij, Ziemas pilij un Smoļnija katedrālei. Rastrelli arhitektūrā apvienoja Eiropas baroku ar krievu arhitektūras tradīcijām, pirmkārt jau ar Nariškina stilu. Pēc viņa projektiem uzbūvētas arī vairākas citas baznīcas un pilis Rundālē un Jelgavā, Pēterburgā un tās apkārtnē, Kijevā un Maskavā.

Dzimis itāļu skulptora Bartolomeo Karlo Rastrelli ģimenē, jau 16 gadu vecumā, 1716. gadā pēc Krievijas cara Pētera I uzaicinājuma kopā ar tēvu ieradās Sanktpēterburgā. Pirmais nozīmīgais pasūtījums bija agrākā Moldāvijas kņazistes valdnieka Dimitra Kantemira pils būvniecība 1721. gadā.

Ceļojot cauri Jelgavai, viņš 1725. gadā iepazinās ar Kurzemes hercoga atraitni Annu Ivanovnu, kura pēc kļūšanas par Krievijas impērijas ķeizarieni viņu 1730. gadā uzaicināja kļūt par savu galma arhitektu. Tieši šajos laikos viņš projektēja Rundāles un Jelgavas pilis.

No 1747. līdz 1752. gadam Rastrelli vadīja Lielās pils kompleksa būvniecību Pēterhofā, bet 1754. — 1762. gadā Ziemas pils būvi Pēterburgā ar tās slavenajām Jordānas kāpnēm.

Viņa pēdējais darbs Pēterburgā bija Smoļnija klostera ansamblis (1748—1754). Klostera zvanu tornis tajā laikā bija visaugstākais Sanktpēterburgā un visā Krievijā. Elizabetes nāve 1762. gadā neļāva arhitektam pabeigt iesākto. Nākot pie varas Katrīnai II, Rastrelli savu galma arhitekta posteni bija spiests pamest, jo jaunajai ķeizarienei labāk patika klasicisma stils, baroku viņa dēvēja par "putukrējumu". Viņš bija atbrīvots no darba ar pensiju 1000 rubļu gadā.