Redakcijas sadaļu atbalsta

16. aprīlis vēsturē: Kosmosā dodas «Apollo 16»

Diena vēsturē

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2026.04.16

Cilvēkus vienmēr ir vilinājis nezināmais un kosmoss it īpaši. Tāpēc nav brīnums, ka tieši tiekšanās kosmosā, tostarp Mēness sasniegšana vienmēr bijis mērķis un arī sacensība starp pasaules lielvarām. Īpaši to varēja novērot pirms aptuveni 50-60 gadiem, kad par sasniegumiem kosmosā cīnījās ASV un PSRS.

Šajā cīņā, visdrīzāk, par uzvarētājiem jāatzīst Amerikas Savienotās Valstis, kas 1969.gada 20.jūlijā uz Mēness nosēdināja pirmo cilvēku - Nilu Ārmstrongu. Tas bija pagrieziena punkts kosmosa izpētē un pēc šī notikuma tuvākajos trijos gados notika vēl piecas cilvēka nosēšanās uz Mēness. Pirmspēdējā no tām bija "Apollo 16" misija, kas startēja 1972.gada 16.aprīlī. Misija ilga vairāk nekā mēnesi, no kura uz paša Mēness tika pavadītas gandrīz trīs dienas - 2 dienas un 23 stundas.

Pati Apollo programma, kas arī bija iemesls cilvēka nokļūšanai uz Mēness, bija ASV pilotējamu kosmisko lidojumu projekts, ar mērķi - sasniegt Mēnesi. Par šo plānu 1961. gadā paziņoja prezidents Džons Kenedijs, un pēc astoņiem gadiem Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins izkāpa uz Mēness. Programmu īstenoja valsts aģentūra NASA.

Lai droši nogādātu cilvēkus uz Mēnesi un atpakaļ uz Zemi, tika izstrādāta nesējraķete Saturn un kosmosa kuģis Apollo. Pēc Mēness lidojumu pārtraukšanas raķete un kosmosa kuģis tika izmantots Skylab programmā, kā arī ASV un PSRS projektā Apollo-Sojuz.

Programmas realizācijas laikā notika divas lielas avārijas, no kurām viena beidzās traģiski - kosmonauti Virdžils Grisoms, Eds Vaits un Rodžers Čeifī sadega kosmosa kuģī "Apollo 1" starta laukumā. Otrs negadījums notika "Apollo 13" lidojumā, kad sprādzienā tika bojāts kosmosa kuģis, bet, pateicoties lidojuma vadītāju, inženieru un kosmonautu prasmēm un atjautībai, apkalpe dzīva atgriezās uz Zemes.

Avots: BalticTravelnews.com/History.com/Wikipedia