17. aprīlis vēsturē: Krievijā atceļ «bārdas nodokli»

Jānis Pēteris Bērziņš | 2024.04.17

Pēc sava ceļojuma pa Rietumeiropu, 1698. gadā krievu cars Pēteris I ieviesa īpašu bārdas nodokli, kas noteica, ka ikvienam bārdainim jāšķiras no 30 līdz 100 rubļiem gadā, kas tolaik bija milzīga summa.

Jaunieviestais nodoklis - jeb precīzāk kā soda mērs, tika ieviests, jo jaunais cars vēlējās tuvināt Krieviju Eiropai, un to darīt uzsāka jau no pašiem pamatiem. Eiropā līdz romiešu laikiem bārda bija neatņemama vīrieša sastāvdaļa, bet romiešu tēls bija gludi vaigi. Pēc Romas impērijas sabrukuma, sejas apmatojums atgriezās Eiropā līdz pat Renesances laikam, kad arvien biežāk centās uzsvērt cilvēka dabīgo skaistumu, tostarp arī skujot sejas apmatojumu. Līdz ar15. gadsimtu arvien vairāk kungu Rietumeiropā ik rītu izgāja skūšanās rituālu, saziepējot savus vaigus un tiem pārlaižot pāri bārdas nazi.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Līvas ciema svētki Liepājā

Šo sestdien, 18. maijā, ar 20. jubilejas “Līvas ciema svētkiem” krāšņi vērsies simboliski vārti vasaras sezonai Liepājā.

Liepājas reģiona TIB

Krievijā gan bārdas skūšana vienmēr tika uzskatīta par grēku, kas nereti bija pat iemesls, lai atteiktu saņemt svētību no mācītajiem. Tieši tāpēc Pētera I lēmums tika uztverts ar sašutumu, taču no viņa viedokļa tas bija veids kā noārdīt iepriekšējo iekārtu līdz pat pamatiem. Soda (vai nodokļa) apjoms atšķīrās - sākot ar 30 rubļiem gadā parastajiem cilvēkiem, līdz 60 rubļiem gadā muižniekiem, kā arī 100 rubļiem gadā augstdzimušajiem un bagātākajiem. Bija arī nodeva par iebraukšanu pilsētā ar bārdu - 1 kapeika (zemniekiem, kas nevarēja samaksāt gada maksu).

Šis arī bija veids kā iekasēt papildu naudu valsts kasē par kaut ko acīmredzamu. Par soda naudas samaksāšanu tika ieviesta monēta, kuru bārdainis nēsāja līdzi, tādējādi apliecinot, ka ir samaksājis par savu apmatojumu.

Nodoklis gan ilgi nepastāvēja - tas pats Pēteris I likumu atcēla 1722. gadā.