4. oktobris vēsturē: Zemes orbītā palaiž pirmo mākslīgo pavadoni

Mūsdienās esam pieraduši pie komfortablas dzīves un nespējam vairs iztēloties dzīvi bez televīzijas, telefona, interneta un citiem saziņas līdzekļiem. Cilvēce bez sarežģījumiem var sazināties ar cilvēkiem otrā pasaules malā un šo iespēju mums nodrošina zemes mākslīgie pavadoņi.

Līdz šādam tehnoloģiskajam attīstības līmenim esam nonākuši, pateicoties pirmajam zemes mākslīgajam pavadonim "Sputņik 1", kas palīdzēja krietni paātrināt zemes mākslīgo pavadoņu jeb satelītu attīstību.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Ultrasonogrāfija vēderam bez rindas

Ultrasonogrāfija vēderam ir viena no visplašāk izmantotajām diagnostikas metodēm mūsdienu medicīnā. Piesakies izmeklējumam bez rindas 28002363

Republikas laukuma klīnika

Tālajā 1957. gada 4. oktobra vakarā ap pusastoņiem pēc vietējā laika no Baikonuras kosmodroma, kas atrodas tagadējā Kazahstānas teritorijā, tika palaists pirmais mākslīgais zemes pavadonis "Sputnik -1". Jau pirms šī vēsturē iegājušā datuma bija notikuši vairāki eksperimentāli nesējraķešu palaišanas mēģinājumi, taču tikai rudenī bija skaidrs, ka tās ir pietiekami drošas, lai uzstādītu arī pavadoni. Pēc 92 dienām, kuru laikā "Sputnik - 1" 1440 reizes aplidoja ap Zemi, pavadonis iegāja planētas atmosfērā un sadega.

Pirmā zemes mākslīga pavadoņa nogādāšana zemes orbītā bija ļoti nozīmīgs pavērsiens cilvēces vēsturē ar kuru iesākās kosmosa ēra un izcēlās divu lielvalstu cīņa par tā iekarošanu. Kaut arī tas bija ārkārtīgi nozīmīgs notikums cilvēces vēsturē jau tajā laikā, Padomju Savienībā nemaz neaptvēra pavadoņa nozīmi un iespaidu, ko tas atstās uz visu cilvēci - it īpaši uz ASV.