18. oktobris vēsturē: Latvijas rubli pilnībā izņem no apgrozības

Jānis Pēteris Bērziņš | 2023.10.18

Lai gan šobrīd, kopš 2014. gada sākuma, kad Latvija kļuva par 18. Eurozonas dalībnieci, valūta mūsu valstī ir Eiro, aizvadītajā simtgadē Latvijas bankās apgrozītas vairāku valūtu banknotes

Vēsture ir šāda - teju pirms simts gadiem - pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas 1918. gadā, apgrozībā atradās vairākas valūtas, kas bija likumīgi maksāšanas līdzekļi — ostrubļi, ostmarkas, Vācijas papīrmarkas, Krievijas impērijas rubļi, Krievijas Valsts domes nauda un vēl vairāku pašvaldību emitētās naudas zīmes.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Iedvesmojies savam sapņu ceļojumam!

NORĀDI VĒLMES -> SAŅEM PIEDĀVĀJUMU ČARTERCEĻOJUMAM 30 MIN LAIKĀ MĒS PALĪDZĒSIM SAPŅIEM ĪSTENOTIES! ;)

Latvia Tours

1919. gada 22. martā Latvijas Pagaidu valdība uzdeva Finanšu ministrijai izdot pirmās Latvijas Republikas naudas zīmes — Latvijas rubļus un kapeikas. Vienam Latvijas rublim tika noteikta vērtība 1½ Krievijas rubļu apmērā. No 1919. gada aprīļa līdz 1922. gada septembrim tika izlaistas 5, 10, 25 un 50 kapeiku, kā arī 1, 5, 10, 25, 50, 100 un 500 rubļu naudas zīmes. Šo naudas zīmju autori bija mākslinieki Jūlijs Madernieks, Burkards Dzenis, Vilhelms Krūmiņš, Hermanis Grīnbergs un Rihards Zariņš.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. un 1991. gadā, Latvijas ekonomiku smagi ietekmēja tā brīža oficiālā maksāšanas līdzekļa — PSRS rubļa inflācija. Papildus tam, izejošās naudas apjoms pārsniedza ienākošās naudas apjomu par 122 miljoniem rubļu 1992. gada februārī, bet aprīlī – jau par 686 miljoniem rubļu, kas noveda pie naudas deficīta.

Tā kā PSRS rubļus emitēja Krievijā, Latvijas Banka nekādi nevarēja ietekmēt naudas plūsmu valstī. Stāvoklis bija pilnībā atkarīgs no spējām nopirkt vai kā savādāk iegūt naudu no Krievijas Centrālās bankas. Tika prognozēts, ka maija beigās krīze sasniegs tādu mērogu, ka Latvijas Banka nebūs spējīga veikt pat visnepieciešamākos maksājumus.

Lai atrisinātu šo situāciju, tika izveidota Latvijas Republikas Naudas reformas komiteja, kas 1992. gada 4. maijā pieņēma lēmumu par Latvijas Bankas pagaidu naudas zīmes — Latvijas rubļa (LVR) — laišanu apgrozībā. Šī laika Latvijas rubļus tautā mēdza arī saukt par "repšikiem" – kas simbolizēja Latvijas Bankas tā laika prezidentu Einaru Repši. Kā likumīgs maksāšanas līdzeklis joprojām palika arī Krievijas rublis (SUR). Tika izlaistas 1, 5, 20, 50, 200 un 500 rubļu, bet vēlāk arī 2 un 10 rubļu naudaszīmes. To dizainu veidojis mākslinieks Kirils Šmeļkovs.