Kas ir Helovīns un kādas ir šo svētku tradīcijas?

Jānis Pēteris Bērziņš | 2022.10.31

Halovīns (Halloween) ir Visu svēto dienas priekšvakars. Tas tradicionāli tiek atzīmēts 31. oktobrī, taču svētku noskaņas daudzas pasaules valstis pārņem jau nedēļas nogalē pirms šī datuma.

Helovīns liturģiskajā gadā ievada trīs dienu ciklu, kuru veido ne tikai Helovīns, bet arī Visu svēto diena (1. novembris) un Visu dvēseļu diena (2. novembris). Helovīnā sāk pieminēt mirušos, svētos, mocekļus un dvēseles, kas vēl atrodas šķīstītavās. Šo svētku un tiem raksturīgās izdarības piekopuši arī senie ķelti un balti vēl pirms mūsu ēras - viņi uzskatīja, ka šis ir laiks, kad atveras vārti uz viņsauli un dzīvos apciemot nāk mirušie. Taču, izmantojot izdevību, līdz ar tuvinieku gariem pie cilvēkiem no elles nākot arī dažādi mošķi, aktivizējas raganas un citas spocīgas būtnes. Šā iemesla dēļ senie priesteri ģērbušies biedējošā apģērbā, zvērādās un maskās, lai ļaunos spēkus aizbaidītu.

Raksts turpinās pēc reklāmas

8. Vidzemes stāstnieku festivāls

29. un 30. maijā aicinām uz 8. Vidzemes stāstnieku festivālu “Stāsti krēslā”, kas norisināsies Valmieras novadā – Valmierā, Vērsī, Sēļos un Burtniekos.

Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Helovīna vakarā bērni un pieaugušie pārģērbjas par spokiem, raganām, miroņiem un citiem mošķiem un dodas ciemoties uz citām mājām, prasot saldumus. Tā ir amerikāņu tradīcija, taču globalizācijas rezultātā izplatījusies arī citās valstīs, arī Latvijā. Latvijā tradīcijai nav vēsturiska pamatojuma un tā balstās uz bērnu vēlmi iegūt saldumus.

Viens no Helovīna simboliem ir izgrebts ķirbis, kura tukšais vidus tiek pildīts ar svecīti. Šo tradīciju ieviesuši īri 20. gadsimta sākumā. Ķirbja grebšanas tradīcijas pamatā ir īru leģenda par kādu vīru vārdā Džeks, kurš aizrāvies ar uzdzīvi un apmānījis arī pašu velnu. Savu dvēseli viņš paturējis, taču vīra grēki bijuši tik lieli, ka viņš neticis uzņemts debesīs. Šī iemesla dēļ viņš visu mūžību esot spiests klīst pa ēnainām un tumšām vietām uz zemes. Lai atrastu ceļu tumsā, viņam bijusi atļauts paturēt tikai vienu ogles gabaliņu, kuru viņš ievietojis izgrebtā rācenī. Amerikas Savienotajās Valstīs leģenda nedaudz tika pārveidota un rāceņa vietā tiek izmantots izgrebts ķirbis. Vēsturnieki norāda, ka Amerikā Helovīna svinēšanas tradīcija ieviesusies tieši no tur ieceļojušajiem īriem.

Kā šos svētkus svin citviet pasaulē:

Haiti: Haiti šajā dienā svin budistu svētkus jeb Senču dienu, kurā tiek veidoti altāri mirušajiem, izmantojot augļus, fotogrāfijas. Cilvēki, godinot mirušo aizvadītās dzīves, dzer čili rumu.

Meksika: Meksikā 3 dienas, sākot no 31. oktobra, svin "El Dia de los Muertos" jeb mirušo dienu. Tajā tiek godināti aizgājušie draugi, radi, senči. Pilsētās tiek rīkotas parādes, iedzīvotāji pārģērbjas par skeletiem, bet ģimenes mājās veido altārus saviem mirušajiem radiniekiem, kur novieto saldumus, ūdeni, puķes, fotogrāfijas un radinieku iecienītākos ēdienus. 2. novembrī ģimenes locekļi dodas kopīgā piknikā, kurā atceras par aizgājušajiem.

Īrija: Īrijā Helovīna laikā tiek cepts kēkss "barm brack", kura ēdāji 31. oktobrī spēj paredzēt nākotnes notikumus. Kēksa gatavošanas laikā tajā tiek ieceptas monētas, žagari, auduma gabali.

Austrija: Šajā laikā veselu nedēļu kādā telpā tiek atstāta ieslēgta gaisma, kā arī tiek izlikta svaiga maize un ūdens izsalkušajiem gariem.

Kambodža: Šajā laikā mirušo garus godina, tempļos novietojot rīsus un pupiņas, ko ietin banānu lapās.