29. novembris vēsturē: Tiek veikts pirmais lidojums pāri Dienvidpolam

Jānis Pēteris Bērziņš | 2024.11.29

Amerikāņu pētnieks Ričards Bīrds (Richard Byrd) savas prasmes vadīt lidaparātus apguva ASV jūras flotē un kalpoja kā pilots pirmajā pasaules karā. Viņš bija izcils savas jomas lietpratējs, tādēļ tika nosūtīts vairākās atklāšanas misijās un no tām bija uz arktisko reģionu.

1929. gada 9. maijā Ričards kopā ar pilotu Floidu Benetu (Floyd Bennet) 15 stundās un 30 minūtēs tika veikts pirmais pieredzes lidojums virs Ziemeļpola ledājiem un pateicībā par to, abi lidotāji saņēma ASV kongresa Goda medaļu.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Muzeju nakts 2025

“Muzeju nakts 2025” “STIKLS: STĀSTS PAR CAURSPĪDĪGO MATERIĀLU”

Līvānu TIC

Šis panākums Ričardu mudināja uz otru ievērības cienīgu sasniegumu un viņš sāka plānot savu lidojumu pāri Dienvidpolam. 1929. gada 28. novembrī Bīrds kopā ar četriem kompanjoniem devās misijā uz šo Dienvidu puslodi. Magnētiskie kompasi, kas tolaik bija ļoti populāri, nelīdzēja, jo viņi atradās tuvu dienvidu magnētiskajam polam, tādēļ viņiem bija jāpaļaujas uz saules kompasiem un Bīrda navigatora prasmēm.

Lidotāji veiksmīgi veica savu misiju no Ross ledus masīva līdz pašam dienvidu pola galam un atpakaļ. Tas viņiem aizņēma 18 stundas un 41 minūti un 29. novembra plkst. 1:00 viņi nonāca sava galamērķī.

Ievērības cienīga ir arī Ričarda Bīrsa ekspedīcija uz Antarktiku – 1933. gadā tā tika uzsākta, bet īsi pēc tās sākuma viņš ar savu komandu tika iesprostoti meteoroloģiskajā stacijā un par laimi tika izglābti.

Ričards Bīrds nomira 1957. gadā, sasniedzot to, par ko daudzi sapņo pat mūsdienās.

Dienvidpols ir vistālāk dienvidos esošais Zemes punkts. Dienvidpols tiek saukts arī par ģeogrāfisko dienvidpolu, lai atšķirtu to no dienvidu magnētiskā pola (šie poli ģeogrāfiski nesakrīt). Dienvidpols atrodas Antarktīdā un ir viens no diviem ģeogrāfiskajiem poliem — otrs pols ir ziemeļpols.

Pirmie cilvēki, kas sasniedza dienvidpolu, bija norvēģu polārpētnieka Roalda Amundsena vadītā ekspedīcija. Tas tika paveikts 1911. gada 14. decembrī. 34 dienas vēlāk, 1912. gada 17. janvārī, dienvidpolu sasniedza cita ekspedīcija angļu polārpētnieka Roberta Skota vadībā.

Dienvidpols atrodas uz Antarktīdas ledāja 2835 metrus virs jūras līmeņa, aptuveni 1300 km no tuvākā krasta, Vaļu līča. Zinātnieki ir aprēķinājuši, ka dienvidpolā ledus biezums sasniedz 2700 metrus.Ledus masa lēnām pārvietojas pa kontinentu virzienā starp 37° un 40° rietumu garuma ar ātrumu apmēram 10 metri gadā. Ģeogrāfiskais dienvidpols ir atzīmēts dabā ar vienkāršu informācijas plāksni, uz kuras ir minēti datumi, kad Roalda Amundsena un Roberta Skota ekspedīcijas sasniedza dienvidpolu, šo divu polārpētnieku teicieni, un augstums virs jūras līmeņa. Plāksni ik gadus jaungada dienā pārvieto uz precīzo dienvidpola punktu, lai kompensētu ledāja nobīdi.

Zemākā temperatūra, kas reģistrēta dienvidpolā, ir –82,8 °C. Tā reģistrēta 1982. gada 23. jūnijā. Savukārt augstākā temperatūra ir bijusi –12,3 °C, kuru reģistrēja 2011. gada 25. decembrī. Vidējā gaisa temperatūra ir no –52,0 līdz –46,3 °C. Ja salīdzina ar ziemeļpolu, tad temperatūra ir daudz zemāka, kas izskaidrojams ar to, ka dienvidpols atrodas 2835 m virs jūras līmeņa.