Travelnews.lv sveic pareizticīgos un vecticībniekus Ziemassvētkos!

BalticTravelnews.com | 2023.01.08

Pēc Jūlija kalendāra, 7. janvārī, vairāk nekā 100 valstīs, tiek svinēti pareizticīgo Ziemassvētki. Svētki notiek par godu Jēzus Kristus dzimšanas piemiņai, kuru laikā tiek apmeklēta baznīca un ieturēta svētku maltīte. 

Vairums pareizticīgo šos svētkus svin kopā ar ģimeni un draugiem. Vadoties pēc tradīcijām, naktī no 6. uz 7. janvāri pusnaktī sākas dievkalpojums, liturģija, bet, kad tas beidzas, cilvēki dodas uz mājām, sēžas pie kopgalda svinēt un atzīmē svētkus. Latvijā pareizticīgo Ziemassvētki nav valsts brīvdiena, tādēļ tradīcijas neizdodas ievērot lielai daļai šīs konfesijas pārstāvjiem.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Dinaburgas pilsdrupas un pils makets

Dinaburgas pili Naujenes pilskalna vietā 1275. gadā uzcēla Livonijas ordeņa mestrs Raceburgas Ernests. Mūsdienās ir saglabājušās pils drupas.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Pirms šiem svētkiem ir 40 dienu ilgs Ziemassvētku gavēnis, tā laikā cilvēki sevi ierobežo ēšanā un ir pieticīgi sadzīvē. Gavēņa pēdejā dienā galdā tiek likti gavēņa perioda ēdieni, kas izslēdz saldumus, gaļu, olas un piena produktus. Pēc pirmās zvaigznes parādīšanās galdā parasti tiek liktas pankūkas, zivju galerts, liellopu un cūkgaļas želejas, medus kūka, zoss cepetis un siļķe kažokā. Galdā noteikti ir jābūt 13 ēdieniem. Viens ēdiens - grūdenis vai Ziemassvētku pīrāgs - kā galvenais atrodas galda centrā, bet apkārt tam izkārtoti 12 citi ēdieni, kas simbolizē apustuļu skaitu. Arī viesu skaitam jābūt pāra - ja atnācis nepāra skaits, tad uz galda pēc tradīcijām liek vēl vienu lieku šķīvi un galda piederumu komplektu

Pēc pareizticīgo tradīcijām Ziemassvētkos tiek organizētas jautras spēles, tiek dziedātas dziesmas, stāstīti joki un cilvēki dalās svētku priekā kopā ar sanākušajiem radiem un draugiem. Pareizticīgo Ziemassvētkos neizpaliek arī zīlēšana, kas galvenokārt ir par nākamā gada precībām vai bagātību. Tiek vēstīts, ka zīlēšana Ziemassvētku vakarā ir īpaši precīza. Tāpat seni ticējumi stāsta, ka sniegam šajā svētku dienā piemīt dziednieciskas spējas.

Latvija ir viena no valstīm, kurā pareizticīgo baznīca Ziemassvētkus svin 7. janvārī. Šajā datumā svētkus svin pareizticīgie vairumā bijušo PSRS republiku, kurās baznīcas joprojām atrodas Maskavas patriarhāta pārraudzībā. Taču tas tā nav visās pareizticīgo zemēs, piemēram, Grieķijā, Bulgārijā, Rumānijā un tagad arī Ukrainā arī pareizticīgie svin Ziemassvētkus 25. decembrī. Arī Latvijas Pareizticīgā baznīca pirms Otrā pasaules kara bija sākusi svinēt Ziemassvētkus 25. decembrī kopā ar Rietumu kristiešiem. Viss mainījies pēc okupācijas, kad Latvijas Pareizticīgo baznīcu pievienoja atpakaļ Maskavas patriarhātam. Kopš tā laika līdz pat šodienai Ziemassvētkus Latvijas Pareizticīgajā baznīcā svin tāpat kā Maskavā 7. janvārī.