Iedvesmojies ceļojumam uz Jordāniju (video)

Santa Bivbāne | 2019.08.22

Jordānija, oficiāli Jordānijas Hašimītu Karaliste, ir valsts Tuvajos Austrumos. Ziemeļrietumos tā robežojas ar Izraēlu, ziemeļos ar Irāku, bet dienvidos ar Saūda Arābiju. Jordānijas galvaspilsēta ir Ammāna, kura ir arī visapdzīvotākā pilsēta valstī un tās ekonomiskais, politiskais un kulturālais centrs. Valsts iekārta ir konstitucionāla monarhija.

Ja Ēģiptē un Tunisijā ir jau būts, bet vēl gribās redzēt kaut ko no Arābu Pasaules, tad tālu nav jāmeklē. Turpat, netālu no bāleliņu vidū tik populārās Šarmelšeihas, Ēģiptē, pašā Tuvo Austrumu sirdī, atrodas kāda maza karaļvalsts, kuru oficiāli dēvē par Jordānijas Hašimītu Karalisti. Tā ir samērā moderna un attīstīta arābu valsts, kuru Dievs ir dāsni apdāvinājis ar dabas brīnumiem, bet cilvēks pielicis savu roku, lai vēl vairāk iekārdinātu mūsdienu ceļotāju spert kāju uz Jordānijas zemes. 20. gadsimtā, uzrakstot grāmatu un iznesot karalistes vārdu pasaulē, ar ieročiem bruņotais Arābijas Lorenss vēstīja par brīnumiem, kas apslēpti valstī. Pa viņa pēdām, tagad jau ar kamerām bruņojošies, mēģina sekot tūristi. Austrumu eksotika nav galvenais iemesls, kā dēļ viņi ierodas Jordānijā, lai gan arī tās šeit netrūkst. Viņi ierodas, lai palasītu avīzi, peldoties Nāves jūrā; lai apbrīnotu senās, bet labi saglabājušās romiešu drupas un mozaīkas; lai iekarotu arābu un krustnešus cietokšņus, kuri jau kopš Krusta kara laikiem paceļas kalnu virsotnēs; lai baudītu zemūdens pasauli, nirstot Sarkanajā jūrā; lai apmeklētu dažas no svarīgākajām kristiešu svētvietām; lai meklētu piedzīvojumus sirreālistiskajās Vadi Ram tuksneša un kanjonu ainavās un, visbeidzot – lai atklātu antīkās pasaules brīnumu, kanjonā paslēpto, Rozā Pilsētu Petru, kas ir galvenais iemeslu, kāpēc Jordānija vienkārši ir jāredz.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Muzeju nakts Tukuma novadā

Eiropas Muzeju nakts ietvaros arī Tukuma pusē aicinām baudīt izstādes, muzikālus priekšnesumus, kā arī arī gūt jaunus atklājumus, darbojoties muzejos radoši.

Tukuma TIC

Šodien ceļošana pa Jordāniju ir droša, jo atšķirībā no dažām kaimiņvalstīm tā nav islāmiski fundamentālistiska un agresīva, neskatoties uz to, ka islāms valstī spēlē ļoti svarīgu lomu.

Jordānijas ēdieni ir tālu no izsmalcinātās franču virtuves, bet būtu grēks nepamēģināt vietējos ēdienus, īpaši jau beduīnu (arābi, kas dzīvo, klejodami pa tuksnesi) nacionālo ēdienu – mensaf. Šis dīvainais vārds slēpj sevī sutinātu jēra vai kazas gaļu ar kaulu, rīsiem, arābu maizi un mērci, kas veidota no jogurta un gaļas taukiem. Ja reiz mensaf nav smādēts, tad var ķerties arī klāt ļoti populārajam felafel – tās ir eļļā apceptas smalcinātas pupiņas ar garšvielām, un humuss – stingrai mērcei līdzīgs ēdiens no zirņiem un pupiņām. Ja vēl uzkož klāt arābu maizi, garšo daudz labāk nekā izklausās vai izskatās.

Ceļojums pa Jordāniju parasti sākas ar tās galvaspilsētas Ammānas apskati. Tā ir visumā moderna un nesimpātiska pilsēta, bez krāsainiem arābu tirdziņiem un piemīlīgas vecpilsētas. Tomēr arī Ammānā var atrast ko uzmanības vērtu – izcili saglabājušos romiešu teātru kompleksu, kurš sastāv no liela romiešu amfiteātra ar 15 000 vietām un odeona – maza teātra. Izmēros iespaidīgais teātris ir pilsētas senās vēstures spilgtākais liecinieks vēl no romiešu laikiem, kad pilsēta nēsāja prestižās Filadelfijas vārdu.

Jordānijā nav labākas vietas, kur uzburt Senās Romas laiku ainas, kā lieliski saglabājušās Jerašas senpilsētas drupas Sīrijas pierobežā. Ieeja romiešu laiku pilsētā bijusi caur Triumfa arku, sauktu arī par Adriana arku, kas uzcelta par godu antīkās pasaules superzvaigznes imperatora Adriana vizītei Jerašā. Izejot caur to, skatam paveras pārējā pilsēta un senās celtnes – kolonnu iela, divi romiešu teātri, Zeva un Artemīdas tempļi, pilsētas vārti, Agora, galvenā strūklaka, katedrāle, baznīcas, pirtis un unikālais Ovālais laukums jeb forums. Tas ir arī pilsētas simbols un visvairāk fotografētā vieta Jerašā, vienīgais ovālas formas laukums visā Senās Romas impērijā.

Romiešu laika sakarā jāpiemin arī tūristu iemīļotā Madaba. Šī mazā pilsētiņa slavena ar savām romiešu un bizantiešu mozaīkām. Neapšaubāmi, visu mozaīku pērle ir Svētās Zemes karte, 6. gs. veidota mozaīka, kura attēlo pilsētas un svētās vietas Tuvajos Austrumos. Šis antīkais, ģeogrāfiskais šedevrs savulaik sastāvējis no 2,3 miljoniem mozaīkas gabaliņu, bet tagad saglabājusies tikai trešā daļa no slavenās kartes.

Ieteikumus par ceļojomu uz Jordāniju apskati arī Latvija Ārlietu ministrijas mājas lapā.

Svarīgākie fakti par Jordāniju:

• Galvaspilsēta: Ammāna

• Valsts platība: 89 342 km²

• Valsts iekārta: konstitucionāla monarhija

• Iedzīvotāju skaits: 9,702 miljoni (2008. gads)

• Oficiālā valoda: arābu

• Reliģija: musulmaņi sunnīti (80%)

• Naudas vienība: Jordānijas dinārs (JOD)

• Augstāka virsotne: Džabalrams (1 734 m v.j.l.)

• Garākā upe: Jordāna