Zinātnieki skaidro, kādēļ silts apģērbs pasargā mūs no saaukstēšanās

Santa Bivbāne | 2019.02.04

"Tev jāsaģērbjas silti jo silti!" šādu vecāku vai vecvecāku ieteikumu no kādas barga sala pavadītas dienas bērnībā, domājams, atminas teju ikviens no mums. Protams, visi zinām, ka viņiem bija taisnība, taču nu zinātnieki nākuši klajā ar skaidrojumu, kādēļ.

Jeila Universitātes pētnieki ir pārliecināti, ka vēsas ķermeņa daļas – galvenokārt deguns – ir rinovīrusiem ideāli piemērota vide. Tas tādēļ, ka zemākā temperatūrā mazinās imūnsistēmas spēja tos uzveikt, un tas savukārt nozīmē, ka, vienkārši turot degunu un citas ķermeņa daļas siltumā, lielā daļā gadījumu iespējams izvairīties no saaukstēšanās.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Māra Upmane-Holšteine un Aigars Apinis

19.maijā pl.16.00 aicinām uz Stāstnieku Pēcpusdienu Akustikā kopā ar mūziķi Māru Upmani-Holšteini un aktieri Aigaru Apini.

EUR 40 | Valmieras TIC

Lai analizētu saikni starp temperatūru un organisma aizsargreakciju, pētnieki izmantoja no peļu elpceļiem ņemtas šūnas. Pētījumā tika salīdzināta aizsargreakcija pret rinovīrusiem, kas ir vieni no izplatītākajiem saaukstēšanās izraisītājiem, pie atšķirīgām šūnu temperatūrām – 37 un 33 grādiem pēc Celsija.

Izdevumā "Proceedings of the National Academy of Sciences" publicētā pētījuma vadītāja, imunoloģijas profesore Akiko Ivasaki atzinusi: "Mēs noskaidrojām, ka dabiskā aizsargreakcija pret rinovīrusiem ir vājāka gadījumā, kad temperatūra ir zemāka par normālo ķermeņa temperatūru."

Profesore skaidro, ka pētījums sniedz zināmu apliecinājumu vecmāmiņas ieteikumiem par to, ka izvairīties no saaukstēšanās iespējams, vienkārši silti saģērbjoties un, labākajā gadījumā, piesedzot degunu, piemēram, ar šalli.

Jāpiebilst, ka zinātnieki jau izsenis bijuši pārliecināti, ka rinovīrusi daudz straujāk vairojas vēsākajā deguna dobuma vidē nekā siltākajās plaušās. Tomēr iepriekš veiktie pētījumi bijuši centrēti ap to, kā temperatūra ietekmē pašus vīrusus nevis imūnsistēmu.