Latvijas valsts meži | 2019.03.11
Astronomiskais pavasaris, kad diena un nakts ir vienāda garuma, 2019. gadā iestāsies 20. martā. Taču, agrāk nekā ierasts, daudzviet Latvijā jau fiksēta meteoroloģiskā pavasara iestāšanās, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bijusi virs nulles. Kurzemes dienvidus meteoroloģiskais pavasaris "piemeklēja" jau februāra pašā sākumā.
Lidojošie vēstneši
Mājas kafejnīcu dienas Augšdaugavas novadā. Pieteikšanās līdz 5.aprīlim.
TAKA
Jau februāra pirmajā pusē interesenti varēja vērties augšup un novērot pirmos lidojošos pavasara vēstnešus – gājputnus: vairāku sugu zosis, pīles, mazos gulbjus un lauku cīruļus. Dažbrīd laimējās saskatīt arī ķīvītes, pirmos meža baložus, krauķus, kādu mājas strazdu, lauku balodi, zivju dzenīti, neizpalika arī lielie dumpji, lauku lijas un dzērves.
Pirmie pie mums allaž atlido vai mūsu valstij caurceļo tie gājputni – "tuvie migranti", kuri ziemo kādā no netālajām zemēm. Arī šogad tie ieradās pirmie, taču krietni agrāk nekā ierasts. Uznākošie aukstuma viļņi ziemas izskaņā pirmos atlidotājus parasti piespiež doties atpakaļ uz siltākām teritorijām, taču, kļūstot atkal siltākam, tie atgriežas. Pirmie migranti šādi, lidojot šurpu turpu, var pārvietoties vairakkārt. Lielākais gājputnu skaits visticamāk šogad Latvijas teritorijā gaidāms jau marta nogalē.
Par agrā pavasara zīmi uzskatāma arī februārī dzirdamā tepat ziemojošo zīlīšu tēviņu trinkšķināšana un dzeņu bungošana dienas laikā, kā arī meža pūču tēviņu ūjināšana vakaros un naktīs. Kādam varbūt paveicies dzirdēt bikšainos apogus, kas arī pieskaitāmi pie agri ligzdojošajiem pūčveidīgajiem.
Pirmie ligzdotāji
Kā ierasts – jau februārī ligzdoja egļu krustknābji. Ligzdošanas noskaņojums pārņēma arī riekstrožus un jūras ērgļus. Arī kraukļi bija sadalījušies pāros. Arvien biežāk februārī bija iespēja dzirdēt to "klongšķus", novērot šo putnu "gaisa dejas" – krītošas piruetes un dažādas citas specifiskas izdarības lidojumu laikā. Arī vairākums ziemeļu gulbju laicīgi atrada sev otrās pusītes, bet ātri sameklēt ligzdošanai piemērotas vietas viņiem traucēja ledus sega virs dīķiem. Medņu gaiļi (vecie tēviņi) laicīgi sāka pulcēties pie riestiem. Pieaugušo gaiļi jau aizņēmuši savas riesta teritorijas. Jāpiebilst, ka dažviet riesta dejas pagājušā mēneša beigās iemēģināja arī medņu radinieku rubeņu gaiļi.
Lai gan ziemas pēdējais mēnesis bija pavasarīgs, joprojām Latvijā uzturējās pie mums ziemojošie putni, kā piemēram, svilpji, dadzīši, dzeltenās stērstes, ķivuļi un citi. Arī ziemojošās lielās čakstes siltajā februārī daudzviet varēja ieraudzīt, tāpat – ūdensstrazdus. Nereti tos var novērot vēl arvien.
Kukaiņus laikapstākļu svārstības nebiedēFebruārim ritot, tā pavasarīgais gaiss no ziemošanas vietām ne vienu vien reizi šogad izvilināja bezmugurkaulniekus, galvenokārt, kukaiņus, kā piemēram, skudras, un zirnekļus. Bija modušās arī pirmās ērces. Tika noķerts ornamentētās pļavu ērces (Dermacentor reticulatus) tēviņš. Šī suga izceļas ar relatīvi lielu izturību pret zemām temperatūrām.
Latvijā mītoši bezmugurkaulnieki ir pielāgojušies meteoroloģisko apstākļu svārstībām. Vairākums no tiem, kurus redzam sildāmies saulītē, iestājoties aukstākam laikam, bojā neaiziet, tie salien atpakaļ slēptuvēs. Protams, jo krasākas ir laika apstākļu svārstības, jo lielāks daudzums sīkbūtņu aiziet bojā.
Agrajiem bezmugurkaulniekiem ne mazāk bīstami par nonākšanu sala "skavās", ir nokļūt kūlas uguns liesmās. 21. februārī šogad Latvijā fiksēts un nodzēsts pirmais kūlas ugunsgrēks. Kopš tā laika sausā zāle ar tās iemītniekiem Latvijā degusi vēl daudzkārt.
Atkusnī āpši pamet alas (pārtrauc ziemas guļu) un iziet pastaigā.
Šī gada ziemas pēdējais mēnesis kārtējo reizi pamanījās uzskatāmi parādīt, cik dažāds ir Latvijas klimats. Februāra vidū, kad mūsu valsts austrumu puses iedzīvotāji joprojām brida pa sniega kupenām, manīgākie kurzemnieki jau nobaudīja svaigi tecinātas kļavu sulas, februāra nogalē dažviet pat bērzu sulas! Bet vērīgākie meža apmeklētāji Kurzemē starp uzkrītošajiem dzeltenzaļajiem lazdu vīrišķajiem ziediem (spurdzēm) saskatīja nelielos, bet glītos sievišķos šo krūmu ziediņus. Jau uzziedēja arī alkšņi, krietni pavērās pūpoli. Pasauli pat nedaudz iekrāsoja aukstumizturīgās sēnes un ķērpji.Lubāna mitrājs un tā apkārtne var lepoties ar dažādām putniem un citām pievilcīgām dzīvotnēm. Aicinām braucienā uz Īdeņas un Kvāpānu zivju dīķiem, vērot putnus.
Madonas TIC
Ieplāno 13.aprīli, lai trīs stundu aizraujošā pārgājienā uzzini viduslaiku mantojuma faktus, nostāstus un teikas! Dosimies Alūksnes viduslaiku pils stāsta atkl
EUR 12 | Alūksnes TIC
No 19. marta līdz 30. aprīlim Dzīvesziņas un arodu sētā, Vecpilsētas ielā 2 skatāma Zemgales pastalu izstāde.
Jelgavas reģionālais tūrisma centrs
Lieldienas rītā, saulei lecot, jāmazgā mute, jo tad tiekot skaists. Nu, kad mute nomazgāta, var doties svinēt Lieldienas. Svini Tukuma novadā!
Tukuma TIC
Esi aicināts uz Liepājas Simfoniskā orķestra koncertprogrammu Rundāles pilī!
Bauskas TIC
Tradicionālo svētku svinības jau atkal Tukuma pilsētā! Lieldienu izdarības, radošās darbnīcas, spēles, rotaļas, trušu māja un kazlēni, muzikālā programma.
Tukuma TIC
1.aprīlī, LVM Kalsnavas arborētums aicina uz pasākumu “Koku stāsti gaismai”, ar tradicionālo dziedāšanas grupu “Saucējas” un krāsainām aktivitātēm
Madonas TIC
Gaidot pavasari, Liepāja priecēs ar Lieldienu rotājumiem – svētku olām un čivinošiem putniem, kā arī lielus un mazus aicinās uz svētku pasākumiem.
Liepājas reģiona TIB
Lieldienu darbalaiks galvenajos tūrisma objektos.
Bauskas TIC
Bauskas pils rīkotā Senā dzīvesveida skolas nodarbība piedāvā uzzināt, kāda bija higiēnas kultūra renesansē.
Bauskas TIC
31.martā Kandavas Promenādē tiks svinētas Lieldienas ar muzikālu izrādi "Pasaku sargi" pulksten 12:00, pūkaino mīluļu parādi, putnu būrīšu gatavošanu
Tukuma TIC
Izzini Bauskas novadu, brauc pavasara ekskursijā kopā ar klasi!
Bauskas TIC
No 5. marta līdz 14. aprīlim Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas torņa izstāžu zālē skatāma Heršela grupas darbu izstāde cianotipijas tehnikā.
Jelgavas reģionālais tūrisma centrs
31. martā no plkst.10.00-15.00 Kokmuižā “Kocēnu pavasaris 2024”. No plkst.11.00 svētku koncerts kopā ar pašdarbības kolektīviem.
Valmieras TIC
Esam apkopojuši Lieldienu svinību norises vietas Bauskas novadā! Foto:N.Veiss
Bauskas TIC
12.aprīlī plkst.19.00 Valmieras Kultūras centrā norisināsies grupas “Pienvedēja Piedzīvojumi” akustiskais jubilejas koncerts kopā ar filmas skatīšanos.
EUR 18 | Valmieras TIC
Kopā ar LOB Cēsu putnu grupas pārstāvjiem Agnesi Gaili un Mārtiņu Plataci dosimies dabā, vērosim dažādas putnu sugas un atpazīsim to balsis!
Cēsu TIC
Noderīgs materiāls skolēniem un ģimenēn plānojot pavasara atpūtu Jelgavas pusē.
Jelgavas reģionālais tūrisma centrs
Izdots jaunais kultūras un tūrisma ceļvedis „Labi būt Bauskas novadā” - aplūko un iedvesmojies brīvdienām!
Bauskas TIC
Aicinām sajust un sadzirdēt īstu pavasari 6. aprīļa putnu dienās pie Lubāna ezera
Madonas TIC