Izstāžu zālē ARSENĀLS būs apskatāma Lidijas Auzas darbu retrospekcija

Natālija Sujunšalijeva | 2019.03.16

No 2019. gada 15. marta līdz 19. maijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē ARSENĀLS (Vecrīgā, Torņa ielā 1) būs skatāma pirmā apjomīgā mākslinieces Lidijas Auzas (1914–1989) 40 gados tapušo darbu retrospekcija.

Iespējams, mākslas lietpratēji ir pārliecināti, ka pazīst Lidijas Auzas glezniecību. Izstāde piedāvās gan tikšanos ar redzētiem darbiem, gan negaidītus atklājumus, kas no jauna liks pārvērtēt zināmās un tomēr fragmentāri iepazītās gleznotājas daiļradi.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Latvijas nacionālā teātra izrāde TUKUMĀ

25. aprīlī, plkst.13:00 Tukuma pilsētas Kultūras namā izrāde pusaudžiem un viņu vecākiem.

Tukuma TIC

Lidija Auza dzimusi 1914. gadā Vitebskā, Baltkrievijā. 1919. gadā ģimene atgriezās Latvijā. Pamatizglītību Lidija Auza ieguva Rīgas Franču licejā, 1934. gadā absolvēja Rīgas Skolotāju institūtu un līdz 1943. gadam strādāja par skolotāju 16. arodskolā. No 1937. līdz 1949. gadam ar pārtraukumu noritēja studijas Latvijas Mākslas akadēmijā. No 1949. gada sāk piedalīties izstādēs. Kopš 1956. gada Lidija Auza ir Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) biedre.

Pēc akadēmijas beigšanas Lidijas Auzas daiļrades galvenā tēma ir balets – intīmi aizkulišu mirkļi mēģinājumu zālēs un ģērbtuvēs vai gaidot skatuves uznācienu prožektoru gaismās. Baltā Operas nama putekļu mirdzums, pūdera smaržas impresionistiskais vieglums un socreālistiskās glezniecības tematisko kompozīciju radošās mokas 6 gadu garumā negribīgi pārliecināja LMS uzņemšanas komisiju par mākslinieces gatavību pievienoties organizācijai. Arī Lidija Auza juta šo izteiksmes nebrīvi, bet īsti neatrada risinājumu līdz 1961. gadam.

Gandrīz neticamā atļauja apciemot māsu Olgu Anglijā izvērtās par lūzuma punktu. Londonas Nacionālās galerijas un Teita apmeklējums, iespēja redzēt pasaules meistaru oriģinālus bija iedrošinošs impulss nebaidīties no cenzūras, un šī atraisīšanās bija radikāli ekspresīva. Sekojošā kritiskā polemika mākslinieces darbu un izstāžu apspriedēs bija iepriekšparedzama, kaut 60. gadu Latvijas mākslas dzīvē Lidija Auza nebija vienīgā moderniste.

Jāņem vērā, ka padomju perioda mākslā abstraktajai glezniecībai ceļš uz izstāžu zālēm bija liegts līdz pat 90. gadiem. Tīro abstrakciju tolaik uztvēra kā protesta formu ideoloģiskajiem ierobežojumiem, tādēļ vairums šādu kompozīciju palika darbnīcās vai tika realizētas monumentālajā glezniecībā sabiedriskajos interjeros. Trīs lielformāta sienu gleznojumu cikls "Kurzeme" Talsu novada domē, "Deviņu pakalnu pilsēta" Talsu mākslas skolā, "Satikšanās" un "Savienošanās" Talsu dzimtsarakstu telpās tapa no 1973. līdz 1980. gadam un joprojām uzskatāmi par izcilu arhitektūras un glezniecības sintēzes piemēru, kas racionālajam interjeram piešķir emocionalitāti un papildus vērtību, jo tāda bija Lidijas Auzas cieša pārliecība – ar abstraktām, dekoratīvām formām ir iespējams runāt par nopietnām lietām.

Daudziem šīs paaudzes māksliniekiem ainava ir būtisks impulss darbu tapšanā. Lidijai Auzai tā kļūst par formu citam saturam, ietiecas dziļākajos apziņas slāņos, kas atklājas arī nosaukumos ("Straume", "Pali") un raksturo pašas gleznotājas cilvēcisko situāciju laikā, viņas urdošo nemieru par virspusēju dzīves skatījumu mākslā.

Autore strādā ar spēcīgu zīmju sistēmu, padomju monotonajam inertumam pretī liek mitoloģisko, tautas folklorā sakņoto gara mājvietu, dabā skatītu ainavu transformē arhetipiskā ainā. Prieka, pārdomu vai ciešanu attēlojums Lidijas Auzas darbos ieguvis universālu dimensiju. Impulsīvi ekspresīvais glezniecības stils, prasme strādāt ar košu un aktīvu krāsu, nezaudējot kolorīta izsmalcinātību, koncentrētā un lakoniskā domas izteiksme ir veids, kā fiksēt strauji mainīgās pasaules sajūtu.

Lidijas Auzas rokraksta brīvība saistīta arī ar īpašu plastiskumu. Māksliniece miksē krāsu ar PVA temperas veidotām reljefām formām un neierastiem materiāliem – metāla skaidām, spirālēm, plastmasas vāciņiem, zvejas tīkliem un spoguļa lauskām, kas caur gleznieciski nevaldāmu un neparedzamu blīvumu skatītāju ieved tautas arhetipu simboliskajā laukā, runā par vēsturi, atmiņu un cilvēciskām vērtībām, kuras parasti ir dramatiskās pretrunās.

Iespēja nonākt šī mākslas lauka ietekmē būs 2019. gada pavasarī, kad LNMM izstāžu zālē ARSENĀLS tiks parādītas 100 gleznas no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja krājuma, Zuzānu kolekcijas, galerijas "Jēkabs" un ģimenes īpašumā esošo darbu kolekcijas. Vienreizējs notikums būs četru monumentālu Talsu sienas gleznojumu (triptihs "Kurzeme", "Deviņu pakalnu pilsēta") eksponēšana Rīgā, kas Lidijas Auzas mākslas mantojumam piešķirs pelnīto vērienu un nozīmi.

DARBA LAIKS:

Otrdienās, trešdienās, piektdienās 11.00–18.00, kase 11.00–17.45

Ceturtdienās 11.00–20.00, kase 11.00–19.45

Sestdienās, svētdienās 12.00–17.00, kase 12.00–16.45

Pirmdienās slēgts

Muzejs ir slēgts oficiālajās svētku dienās: 1. janvārī, Lielajā Piektdienā, Lieldienās, Līgo un Jāņu dienās (23.–24. jūnijā), Ziemassvētkos (25.–26. decembrī), 31. decembrī.

Bezmaksas ieeja: pirmsskolas vecuma bērniem; bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušajiem bērniem (uzrādot apliecību); bērniem līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, personām ar I un II grupas invaliditāti (uzrādot invaliditātes apliecību); vienai personai, kas pavada bērnu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti vai personu ar I grupas invaliditāti; Latvijas mākslas skolu un mākslas profesionālās vidējās izglītības iestāžu audzēkņiem (uzrādot apliecību); Latvijas Mākslas akadēmijas pilna laika studentiem (uzrādot apliecību); profesionālās vidējās izglītības iestāžu audzēkņiem vai augstskolu studentiem, kas apgūst vai studē vizuālo un lietišķo mākslu, dizainu, kultūras vēsturi, muzeoloģiju, arhitektūru, restaurāciju, mācību vai studiju procesa ietvaros (vismaz dienu iepriekš iesniedzot rakstveida izglītības iestādes iesniegumu muzeja direktoram); Latvijas muzeju darbiniekiem (uzrādot apliecību); Starptautiskās muzeju padomes (ICOM) biedriem (uzrādot biedra karti); Latvijas Mākslinieku savienības biedriem (uzrādot apliecību); LNMM Drauga kartes īpašniekiem (uzrādot karti un personu apliecinošu dokumentu); plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kas atspoguļo norises muzejā (uzrādot preses karti); grupu (ne mazāk par 10 apmeklētājiem) vadītājam (pedagogam vai gidam); ikgadējās starptautiskās akcijas "Muzeju nakts" laikā no plkst. 19.00; visiem apmeklētājiem pastāvīgās ekspozīcijas apskate katra mēneša pēdējā svētdienā un Starptautiskajā muzeju dienā – 18. maijā.