21. marts vēsturē: Persija tiek pārdēvēta par Irānu

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2026.03.21

Lai arī vēstures grāmatās Persijas nosaukums izskan visai bieži, mūsdienās, izņemot Persijas līci, šis vārds kartē vairs nav atrodams. Persija nav valstisks vai ģeogrāfisks veidojums, kā agrāk - līdz pat 1935. gadam, kad Persija savu nosaukumu nomainīja uz Irānu. Un tieši Irānā ir meklējamas saknes agrākajai impērijai, kas arī devusi vārdu un iedvesmu dažādiem popkultūras projektiem - piemēram, filmai "Persijas princis" u.c.

Jau pirms mūsu ēras, mūsdienu Irānas teritorijā izveidojās Persijas impērija (jeb Senā Persija), kas bija apzīmējums persiešu lielvalstij un civilizācijai senajos laikos Centrālāzijā laikā posmā no 6. gadsimta p.m.ē. līdz 7. gadsimtam mūsu ērā. Vēl pirms Persijas impērijas, te pastāvēja Pirmā persiešu impērija, kuru visai drīz iekaroja Maķedonijas Aleksandrs Lielais (pirms tam Persiju novājinājušas bija cīņas ar grieķiem). Pārdzīvojuši Aleksandra Lielā laikus, persieši izveidoja jau minēto Persijas impēriju. Persijas impērija meta izaicinājumu Romai - un daudzus gadsimtus tā bija spēcīgākais Romas impērijas politiskais un ekonomiskais sāncensis. Sasanīdu valdnieki, tāpat kā romieši, tiecās pēc pasaules kundzības. Pēc Romas republikas sagrāves, tieši Persijas impērija uz laiku bija viens no galvenajiem politiskajiem spēlētājiem pasaulē.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Summer solstice at Ledurga

Midsummer from sunset to sunrise, enjoying the magic of herbs and the power of fire on earth, in the air and in the water

Siguldas novada TIC

Arī pēc tam kari par teritoriju un ietekmi neapstājās un zeme redzējusi ļoti daudz dažādus valdniekus.

1906. gadā tika pieņemta pirmā Persijas konstitūcija un valsts kļuva par konstitucionālu monarhiju. 1925. gadā Persijas aizsardzības ministrs Rezā hans gāza no troņa šahu Ahmadu un tika pasludināts par Rezā šahu Pehlevī. Tieši viņš 1935. gada 21.martā vērsās pie Rietumvalstīm ar prasību, lai Persijas valsts tiktu oficiāli saukta par Irānas imperiālo valsti. Tā bija spiesta piedalīties arī Otrajā Pasaules karā, kad daļu tās teritoriju okupēja PSRS. 1953. gadā notika ASV un Lielbritānijas atbalstīts valsts apvērsums, pēc kura pieauga šaha vara un Irāna kļuva par ciešu rietumuvalstu sabiedroto. Valsts iedzīvotāji gan ar Rietumu kultūras ietekmi nebija apmierināti un 1979. gadā notika revolūcija - tās laikā no varas gāza tā brīža šahu. Pēc tam tika nodibināta teokrātiska islāma republika, kas iestājās pret iepriekšējā vadītāja korumpēto un represīvo režīmu. Revolūcijas rezultātā tika iznīdēta Rietumu ietekme un valstī ieviesti stingri islāma likumi, kas valda vēl arvien.

Lepnā persiete Irāna vilināt vilina ziņkārīgos ceļotājus, bet ne visus laiž sev klāt. Par Irānu dzirdēti dažādi viedokļi. Vieniem tā ir zeme, kurā valda radikāls islāma režīms, citiem tā asociējas ar kara izpostīto Irāku, vēl citiem - ar kaut ko noslēgtu un mistisku. Taču Irānas patiesā seja atklājas, tikai klātienē tiekoties un vieglītēm pieskaroties - tad tā uzdzirkstī un patiesi pārsteidz.

Zem plīvuru plīvuriem atklājas zeme, kurā mīt viesmīlīga tauta ar senām tradīcijām un neparastu kultūras mantojumu. Krāšņas pilis un izsmalcinātas relikvijas, karaliski dārzi, milzu mošejas un modernas lielpilsētas. Uguns tempļi, kuros liesma nenodzisusi deg vairāk nekā tūkstoš gadu, un senā zīda ceļa leģendas. Tie, kas reiz bijuši Irānā, allaž glabās sirdī tās tīro un patieso pieskārienu.