26. marts vēsturē: Spēkā stājas Šengenas līgums

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2024.03.26

Viena no lielākajām priekšrocībām dzīvojot Eiropas Savienībā, ir valstu iekšējo robežu neesamība - no Latvijas iespējams aizbraukt līdz pat Portugālei, ne reizi no kabatas neizvelkot pasi (dokumentam gan jābūt līdzi, lai nepieciešamības gadījumā varētu to uzrādīt). Tomēr robežkontroles atcelšanu neparedz līgums par dalību Eiropas Savienībā - to paredz Šengenas zonas līgums, kas dzīvē tika ieviests 1995. gada 26. martā.

Šengenas līgumu 1985. gada 14. jūlijā parakstīja Luksemburgā, netālu no Šengenas. Līgumam pievienojās piecas no tā laika desmit Eiropas Ekonomikas Kopienas valstīm (Luksemburga, Francija, Beļģija, Nīderlande un Vācija). Tomēr pagāja vēl 10 gadi līdz šīs valstis fiziski ieviesa līgumu realitātē. Pēc 1995. gada ātri vien Šengenas zona ir paplašinājusies (kopā arī ar ES paplašināšanos).

Pašlaik ir 26 pilntiesīgas Šengenas zonas dalībvalstis: 22 ES dalībvalstis - Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija un Zviedrija, kā arī Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina (kurām ir asociēto valstu statuss). Īrija un Apvienotā Karaliste konvenciju parakstījušas nav, tomēr tām ir iespēja piedalīties, piemērojot atsevišķus Šengenas tiesību aktu kopuma aktus. Bulgārija, Rumānija un Kipra ir gatavas pievienoties, tomēr dažādu iemeslu dēļ pievienošanās ir atlikta. Horvātija pievienošanās procesu sāka 2015. gada 1. jūlijā.