Uzzini, kādas ērces sastopamas Latvijas dabā

dabasdati.lv | 2019.04.03

Pavasaris ir klāt un tiecamies aizvien vairāk doties dabā. Un tajā, diemžēl, čum un mudž mazie dabas "draugi" - ērces. Portālā Dabasdati.lv
pētnieks Voldemārs Spuņģis dalās savosnovērojumos un secinajumos.

Latvijā ir zināmas astoņas ganībērču Ixodes ģints sugas. 2018. gadā atklāta jauna suga - Ixodes acuminatus. Divas ganībērces – suņa ērce Ixodes ricinus un taigas ērce Ixodes persulcatus ir galvenās dažādu slimību ierosinātāju (ērču encefalīta vīrusa, Laima boreliozes baktērijas Borrelia burgdorferi, ērlihiozes baktērijas Erlichia sp., Q-drudža baktērijas Coxiella burnetii, babesiozes mikrosporīdijas Babesia sp.) pārnesējas dzīvniekiem un cilvēkam. Tas ir labi zināms. Suņa un taigas ērces ir ekoloģiski tuvas, arī morfoloģiski grūti atšķiramas, tās ir izplatītas visā Latvijas teritorijā, kā konstatēts 2018. gadā. Pārējās sešas ganībērču sugas galvenokārt sūc asinis zīdītājiem un putniem, iespējams, tajā skaitā sikspārņiem. Par dzīvnieku ērcēm ir samērā maz datu.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Jauna dabas taka Ērgļos.

Atklāšanas pasākums Ērgļu "Dabas Spēka Takai" ar izzinošiem elementiem un uzdevumiem. 20.aprīlī (sestdiena) 10.00 iesim PĀRGĀJIENĀ!

Madonas TIC

Latvijā konstatētas jaunas mūsu apstākļiem pielāgojušās dienvidnieces. Viena no tām ir raibā pļavērce Dermacentor marginatus, kā arī līdziniece ornamentētā pļavērce Dermacentor reticulatus un raibkāju pļavērce Hyalomma scupense. Tās pieder pļavērču dzimtai Amblyommidae. Šīs ērces var pārnest dzīvniekiem un cilvēkiem visus zināmos slimību ierosinātājus.

Pēdējās desmitgadēs raibā pļavērce paplašina savu areālu Latvijā un atradņu skaits pieaug. Ornamentētā pļavērce zināma tikai no Papes, raibkāju pļavērce – no Kolkas. Kopumā pļavērces ir lielākas par mūsu vietējām ganībērcēm, tās ir ātrākas un viegli atšķiramas. Tomēr pašu pļavērču sugu noteikšana ir grūta. Galvenās Dermacentor ģints ārējās pazīmes ir raksts uz mātītes vairodziņa – H veida raibajai pļavērcei un apgriezti vēdekļveida ornamentētajai pļavērcei. Abu sugu tēviņu viss ķermenis (vairodziņš) rakstains, sugas atšķiramas pēc mikroskopiskām detaļām. Mātīšu "vēders" vāji rakstains, krokains. Raibkāju pļavērcei ķermeņa raksts ir neizteikts, kāju locītavas dzeltenas. Protams, ir citas pazīmes, kuras jāskatās mikroskopā, tāpēc visdrošāk tomēr ir pārbaudīt pašus īpatņus.

Pēc līdzšinējiem skopajiem novērojumiem pļavērces izvēlas zālājus mežu tuvumā. Valda Ērmane Svitenes apkārtnes mežos atrada raibo pļavērci. Dabasdati.lv Voldemārs Spuņģis stāsta, ka devās izpētīt situāciju, izmantoju klasisko ērču uzskaites metodi – t.s. "ērču karogu" jeb autora žargonā "ērču deķi". Tas ir 1 metru plats flaneļa auduma gabals, kurš piestiprināts pie koka līstes. Šo veidojumu auklā velk pa zemsedzi. Ērces pieķeras "deķim" un ir labi redzamas. Novelkot ķeramo ierīci noteiktu attālumu, var ne tikai konstatēt ērces, bet arī noteikt ērču populācijas blīvumu. Svitenes apkārtnes mežos meklēju ērci izcirtumos, grāvmalās, meža laucītēs, dažādos mežos. Visvairāk īpatņu bija meža laucītēs ar biezāku kūlu. Tur pļavērču blīvums atsevišķas vietās sasniedza pat 3-4 īpatņus 10 kvadrātmetros. Mežā nevienu īpatni Voldemārs Spuņģis nekonstatēja. Ērču izvietojums bija ļoti nevienmērīgs.

Hipotēze ir tāda, ka ērces barojas ar zālēdājiem, tie, savukārt, barojas ar lakstaugiem, kuriem augšanai nepieciešams labs apgaismojums. Tāds ir laucītēs. Šī saistība, protams, vēl jāpārbauda. Interesanti tas, ka pļavērču bija ievērojami vairāk kā ganībērču, attiecība 22:4. Svarīgi būtu izpētīt ērču ekoloģiju ainavā, kādus biotopus tās izvēlas, kādi vides faktori tām nozīmīgi. Piemēram, karstajā 2018. gadā neizdevās pļavērces ievākt Ilgās, kur pirms tam tās bija lielā skaitā. Vai klimata izmaiņas ietekmē jaunu ērču sugu ienākšanu un fenoloģiju? Piemēram, 2019. gadā pirmā pļavērce tika ievākta 17. februārī (I. Tīrmanis).

Attiecībā uz taksonomiju, ir zināmas neskaidrības ar raibo pļavērci. Dažādi autori to klasificē kā sugu, pasugu, vai pat sinonīmu citai sugai. Pēdējos gados sugas nosaka pēc to DNS. Tas nebūtu tik būtiski, galvenais ir noskaidrot sugu izplatību un pārnestos slimību ierosinātājus. Neizslēdzu iespējamību, ka Latvijā varētu atrast vēl kādu citu pļavērču sugu.

Pēc literatūras ziņām, pļavērces barojas uz savvaļas zīdītājiem, mājdzīvniekiem, retāk – putniem. Tās var uzbrukt arī cilvēkam, taču Voldemāram Spuņģim nav zināms neviens tāds gadījums. Iespējams, šīs lielās ērces vieglāk pamanīt, vai arī tās dod priekšroku "vilnainiem" dzīvniekiem. Ir atradumi uz kaķiem un suņiem.

Ērces pēta Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" Pārtikas un vides izmeklējumu laboratorijas Parazitoloģijas nodaļas pētnieki, ar kuriem Voldemārs Spuņģis sadarbojas. Pētījuma mērķis ir noskaidrot vietējo un ievesto ērču sugu sastāvu, ekoloģiju, izplatību un ērču pārnesto slimību ierosinātāju sastopamību. Ievāktās ērces pēc sugu noteikšanas analizē ar molekulārām metodēm slimību ierosinātāju noteikšanai. Tāpēc jebkurš ērču, it īpaši pļavērču, atradums ir svarīgs.

Ko darīt, ja atrasta pļavērce? Pirmkārt, jānofotografē un fotogrāfija jāievieto portālā Dabasdati.lv vai arī jāatsūta uz e-pastu adalia@lanet.lv. Otrkārt, ja iespējams, ievāktās ērces jāatsūta uz BIOR. Der nospiestas, izkaltētas, sasaldētas vai citādi nobeigtas. Beigtās ērces var ielikt plastmasas iepakojumā un atsūtīt parastā vēstulē pa pastu BIOR Parazitoloģijas nodaļai Lejupes ielā 3, Rīgā, LV-1076. Un, treškārt, ja tik tiešām būs konstatētas pļavērces, tad Voldemārs Spuņģis iespēju robežās atradni apsekos, izmantojot "ērču deķi".