3. maijs vēsturē: Tiek nosūtīta pirmā SPAM jeb surogātpasta vēstule

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2026.05.03

Surogātpasts jeb mēstule (no angļu valodas vārda "spam") ir elektroniska vēstule, kas ir nepieprasīta un nevēlama. Parasti tas ir nevēlams e-pasts, kas tiek izsūtīts masveidā ar mērķi reklamēt kādu preci vai pakalpojumu. Bieži vien šāda veida e-pasti pat tiek nosūtīti atkārtoti, kas tikai tērē saņēmēja laiku un datora resursus.

Lai arī e-pasta SPAMS nopietni sāka darboties tikai 1990. gadu vidū, pirmais e-pasts – nepieprasīta reklāma tika nosūtīta tieši 1978. gada 3.maijā. E-pastu ARPANET (viens no Interneta priekšgājējiem) tīklā gandrīz 400 cilvēkiem nosūtīja Garijs Tuerks. Šis e-pasts saturēja "Digital Equipment Corporation" kompānijas prezentāciju ar 20 dažādiem produktiem. Jau toreiz teju visi e-pasta saņēmēji to uztvēra ārkārtīgi negatīvi un pēc šā e-pasta ārkārtīgi ilgu laiku nebija novērojamas šāda veida darbības. Taisnības labad gan jāmin – savu šis e-pasts panāca un no aptuveni 400 cilvēkiem pāris izrādīja interesi par Tuerka piedāvājumu. E-pasts sastāvēja 203 vārdiem, kuri visi bija veidoti CAPS LOCK formātā.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Līgas Griķes kokles koncerts "BIRZĪ"

Pasaulē pirmajā sulu koku parkā Līgas Griķes kokles koncerts un jaunu eksotisku kļavu un vīnogu stādīšana.

Smiltenes TIC

Šā brīža statistika norāda, ka 81% no e-pasta spama satur farmācijas produktu piedāvājumu, 5.4% - dažādu vērtslietu replikas, 2,3% - e-pasta mēģinājumus apkrāpt e-pasta saņēmējus, savukārt 1% - kazino reklāmas. 2014. gadā statistiski tika uzskaitīts, ka vidēji dienā globālajā tīklā tiek nosūtīti 54 miljardi e-pasta spama vēstuļu. Savukārt 2009.gadā tika secināts, ka spams uzņēmumiem izmaksā aptuveni 130 miljardus ASV dolārus gadā.

Trīs galvenie veidi kā mēstuļu sūtītāji iegūst adreses uz kurām sūtīt surogātpastu:

1. Nejaušības princips. Lielie bezmaksas e-pastu nodrošinātāji kā gmail.com, hotmail.com un citi, ir ļoti iecienīts mērķis surogātpastu sūtītājiem. Bieži tiek izmantota ļaundabīga programmatūra, kura ģenerē e-pasta adreses no dažādiem burtu un ciparu savienojumiem. Tad tiek izsūtītas mēstules, piefiksēti saņēmēji un veidots derīgais e-pastu saraksts. No šāda veida uzbrukumiem ir iespējams izvairīties, izmantojot gana sarežģītu e-pasta vārdu, vēlams tādu, kurš ir gana garš, satur vairāk kā vienu vārdu un ciparus. Noteikti nemēģiniet izmantot kādu sugas vārdu, kurš atrodams vārdnīcā, jo tie ir pirmie, kam kāds ķeras klāt.

2. Pašu cilvēku nepiesardzība. Vēl viens veids kā Jūsu e-pasts var tikt ievietots surogātpasta sūtītāju sarakstos, ir gluži vienkārši to atrodot. Bieži vien cilvēki nepiesardzīgi atklāj savas e-pasta adreses dažādos sociālajos portālos, tērzēšanas un citās vietnēs, mājas lapās. Meklēšanas programmatūra, pārmeklējot dažādas interneta lapas, meklē pēc simbola @ vārdu savirknējuma vidū un to atrodot, fiksē kā adresi, kam vēlāk tiek izsūtīts surogātpasts. Šī iemesla dēļ ir vēlams būt piesardzīgam pirms atklāt savu e-pasta adresi, vai vēl labāk – izveidojiet vienu e-pasta adresi, kuru izmantojiet saziņai ar cilvēkiem un darba jautājumiem, un otru, ko izmantojiet, sērfojot internetā, iepērkoties tur, vai darot ko citu.

3. Inficēts dators. Lai cik neticami tas neizklausītos, surogātpasts, Jums pat nenojaušot, var tik izsūtīts arī no Jūsu paša e-pasta, piekļūstot visām adresēm, kas atrodamas Jūsu adrešu grāmatā. Tas notiek gadījumā , ja Jūsu dators ir inficēts – ir speciālas ļaundabīgās programmatūras, kuru darbība ir vērsta tieši uz surogātpasta izsūtīšanu no uzlauztā datora. Lai pret to cīnītos, kā parasti, jānodrošina visi piesardzības pasākumi, lai dators netiktu inficēts – pretvīrusu programmatūra, ugunsmūris, operētājsistēmas atjauninājumi.

Šie ir galvenie veidi, kā Jums nenojaušot tiek iegūts Jūsu e-pasts. Turklāt mūsdienās e-pastu kolekcionēšana ir vesels bizness un notiek darījumi, kuros savāktās e-pastu listes tiek pārdodas tālāk. Respektīvi, ja Jūsu e-pasts ir iekļuvis kādā no šīm listēm, tad visdrīzāk Jūs ātri vien sāksiet saņemt surogātpastu ne tikai no viena sūtītāja, bet daudziem. Populārs ir arī pakalpojums, kas piedāvā garantētu mēstuļu nokļūšanu konkrētos e-pastos, apejot arī surogātpasta filtrus. Piemēram, izsūtīt 1 miljonu vēstuļu, kas sasniedz kāda pastkasti, maksā 200 USD. Tādēļ ir vērts ievērot jau iepriekš minētos padomus – izveidojiet sarežģītu e-pasta vārdu, nepublicējiet to atklātībā, izmantojiet atsevišķus e-pastus darbam un izklaidei.  Vēl viena lieta, kam būtu vērts pievērst uzmanību – ļoti bieži, ja kaut ko iegādājaties, pirkšanas procesā ir nelieliem burtiem rakstīts "vēlos saņemt aktuālus piedāvājumus no xxx". Turklāt šī opcija jau ir laipni atķeksēta Jūsu vietā. Vai otrs variants mēdz būt, ka pirkšanas procesā parādās uzraksts "atzīmējiet, ja nevēlaties saņemt ziņas par īpašiem piedāvājumiem". Ja Jūs šādiem sīkumiem nepievērsīsiet uzmanību, vēlāk iespējams sāksiet saņemt negaidītus reklāmas paziņojumus.