Šodien tiek svinēti Vasaras saulgrieži

2020. gada 21. jūnijā, plkst.19.38 gaidāmi vasaras saulgrieži. 21. jūnijs būs gada garākā diena, savukārt īsākā nakts būs nakts no svētdienas uz pirmdienu. Šis ir laiks, kad Zemes ziemeļu puslodē iestājas astronomiskā vasara, jo tieši plkst 19:38 saule sasniegs lielāko attālumu uz ziemeļiem no debess ekvatora.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Tabores muiža

Muiža celta 19. gadsimta 2. pusē (iespējams 1875. gadā). 1.pasaules kara laikā muiža stipri cietusi.

TAKA

Gada garākajā dienā saules spīdēšanas ilgums Latvijā būs no 17 stundām un 35 minūtēm Latgales dienvidos līdz 18 stundām un septiņām minūtēm Kolkasragā.

21. jūnijā Rīgā saule lēks plkst.4.29, rietēs plkst.22.22 un dienas garums būs 17 stundas, 52 minūtes un 26 sekundes. Visagrāk - plkst.4.10 - saule lēks Latvijas galējos ziemeļaustrumos, Alūksnes novada Pededzes pagastā, savukārt visvēlāk - plkst. 4.48 - saule lēks Latvijas dienvidrietumos, jūras piekrastē Rucavas novadā.

Pēc saulgriežiem naktis kļūs arvien garākas.

Vasaras saulgrieži ir vislatviskākie svētki, un tos maz ietekmējušas svešas vēsmas. Cilvēki ticēja, ka tikai līdz Jāņiem plūktajām zālēm ir dziedniecisks spēks. Jāņos plūktos pīlādža zariņus sasēja slotiņā, izžāvēja un lietoja bērna apkvēpināšanai, ja tas bija slims vai nobijies, kad kāda ļauna acs to bija nolūkojusi.

Ko dara Saulgriežu dienā pēc senlatviešu tradīcijām?

• Vīri sagādā bērzu meijas, kādu pīlādžzaru un ozolzarus vainagiem, gatavo trejus vārtus (Saules pavadīšanai, sagaidīšanai un jāņubērniem), ugunskuru (stateniski vai akas veidā).

• Sievas lasa jāņuzāles, ar meijām un jāņuzālēm pušķo pagalmu, istabas stūrus, galdu, durvis, gultas, apsprauž laukus, dārzus, kūtis. Pie visām ieejām liek dadžus un nātres. Uz grīdas kaisa sasmalcinātas kalmes.

• Vij zāļu vītnes (daudz), pin vainagus visiem svētku dalībniekiem, vīriem no ozola zariem, sievām no trejdeviņām zālītēm.

• Sagatavo pērnos vainagus dedzināšanai ugunskurā.

• Vāc dziedinošas zāļu tējas. Griež pirtsslotas.

• Uzsāk līgot un dziedāt Jāņu dziesmas. Aplīgo cits citu, dod cits citam jāņuzāles. Aplīgo dažādas mājas vietas, lietas un dzīvniekus, appušķo māju ar jāņuzālēm, uzliek vainagus akai, kūtij, pirtij. Apstaigā, aplīgo, pušķo dārzus, laukus un pļavas.

• Pulcējas pie dižākā ozola, apdzied un rotā to.

• Dzied Saules pavadīšanas dziesmas.

Pusnaktī:

• neprecētās meitas met trejdeviņu ziedu vainagu ozolā vai ābelē. Cik reižu tas nokrīt, tik daudz gadi jāgaida līdz kāzām.

• meitas nopin 2 zīlējamos vainagus sev un puisim, palaiž ūdenī un skatās, kuri vainagi sapeld kopā.

• meitas iet "spīganās” vai "raganās” – plikas satinas palagos, vaļējiem matiem, skraida un ļaujas noķerties tieši īstajam.

• Saulgriežu naktī iet peldēties, lai būtu stiprs un vesels. Brien un vārtās pa rasu, To savāc ar dvieļiem, glabā pudelītēs un izmanto dziedniecībā.