27. jūnijs vēsturē: Krievijā atklāj pasaulē pirmo atomelektrostaciju

Jānis Pēteris Bērziņš | 2026.06.27

1954. gada 27. jūnijā Obņinskas pilsēta Krievijā tika atvērta pirmā atomelektrostacija pasaulē. Obņinskas pilsēta tiek dēvēta par zinātnieku pilsētiņu un tā atrodas 110 kilometru attālumā no Krievijas galvaspilsētas Maskavas.

Lielā slepenībā turētie celtniecības darbi ilga nepilnus četrus gadus. Pēc tās svinīgās atklāšanas un sekmīgas pirmās darbības dienas, pāris dienas vēlāk ar Padomju Savienības telegrāfa aģentūras TASS palīdzību šī vēsts aplidoja visu pasauli. Obņinska, kuras vārdu nesa jaudīgais elektrības ražotājs, pa to laiku bija kļuvusi par visai lielu pilsētu.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Kur Jūrmalā sasildīties pēc pastaigas?

Pēc rudens pastaigas Jūrmalā izvēlies SPA procedūru, karstu dzērienu, siltu maltīti, ģimenisku atpūtu Līvu Akvaparkā vai iedvesmojošu izstādi kādā siltā telpā.

VisitJurmala.lv

Atomelektrostacija darbojās no 1954.gada līdz pat 2002. gadam, kad to slēdza, jo bija krasi palielinājušās reaktora uzturēšanas izmaksas, kas bija nepieciešamas, lai pusgadsimtu vecu reaktoru uzturētu drošā stāvoklī. Šobrīd atomelektrostacijā iekārtots muzejs.

Atomelektrostacija jeb kodolspēkstacija ir elektrostacija, kurā elektroenerģiju ražo no siltuma, kuru iegūst dažu smago elementu atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcijā.  Atomelektrostacijas ir līdzīgas termoelektrostacijām, tikai tajās netiek sadedzināts liels daudzums kurināmā un tāpēc neveidojas izmeši – dūmi un nav nepieciešamas liela daudzuma kurināmā pārkraušanas un apstrādes iekārtas. Kondensējot tvaiku pēc turbīnām, izdalās liels daudzums siltuma, tāpēc ir nepieciešama dzesēšana ar tuvējās ūdenstilpes ūdeni vai dzesēšanas torņos). Tā kā atomreaktora avārijai var būt smagākas sekas nekā ar oglēm vai gāzi kurināma tvaika katla avārijai, mūsdienīgās AES reaktoru ievieto izturīgā betona apvalkā, kas pasargā no radioaktīvo materiālu nokļūšanas apkārtējā vidē, ja notiek avārija. Šī konstrukcija (containment building) ir dārga, tāpēc dažiem agrāk būvētajiem reaktoriem to nelietoja (piemēram, Černobiļas AES).

Saskaņā ar datiem uz 2015. gada februāri, 31 pasaules valstī ir 435 komerciālo atomelektrostaciju ar kopējo ražošanas jaudu 375 000 MWe, un tās saražo vairāk nekā 11,5% no pasaules elektrības.