5 jautājumi, kurus uzdot pirms ceļojumu apdrošināšanas iegādes

Zane Jēkabsone | 2019.08.08

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju pret ceļojuma plānošanu izturas atbildīgi, jau iepriekš rūpīgi plāno maršrutu, rezervē naktsmītnes, tostarp iegādājas apdrošināšanas polisi. Un ne velti – kā liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) dati, pagājušajā gadā ceļotājiem atlīdzībās izmaksāti kopumā teju 800 000 eiro. Gan kompāniju piedāvātās apdrošināšanas polises, gan negaidītas situācijas, kurās nokļūst ceļotāji, ir dažādas, tāpēc BALTA apkopojusi svarīgākos jautājumus, ko katram vērts noskaidrot pirms apdrošināšanas polises iegādes un ceļojuma uzsākšanas.

Kur meklēt palīdzību ceļojuma laikā?

Raksts turpinās pēc reklāmas

“Pūt vējiņi!” vasaras koncertprogramma

Koncertdārzs “Pūt vējiņi!” aicina tikties visdažādāko žanru mūzikā un svinēt sešdesmit gadu jubileju virknē brīnišķīgu notikumu visas vasaras garumā.

Liepājas reģiona TIB

Ķibeli ceļojuma laikā vienmēr pavada satraukums un stress, tādēļ pašsaprotami, ja apjukumā nezinām, kur vērsties un ko darīt, lai saņemtu palīdzību. Nepatīkamās un negaidītās situācijās ceļojuma laikā labs apdrošinātājs vienmēr pat attālināti būs līdzās savam klientam. Ļoti svarīgi, lai apdrošināšanas kompānijai ir palīdzības dienests, kas ceļotājam gatavs palīdzēt 7 dienas nedēļā un 24 stundas diennaktī. Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, atbalsta personāls nodrošinās medicīniskās palīdzības saņemšanu bez personisko līdzekļu ieguldīšanas, operatīvi sniegs konsultāciju par visiem jautājumiem, sameklēs ārstniecības iestādes, nepieciešamības gadījumā organizēs medicīnisko transportu.

"Tas pats attiecas uz situācijām, kad atteikta vieta lidmašīnā, atteikta vīza vai nozaudēta pase. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, nepieciešams uzreiz sazināties ar palīdzības dienestu. BALTA nosūta saviem klientiem palīdzības dienesta numuru īsziņā, un tas  ir norādīts uz polises, tāpēc, uzsākot ceļojumu, iesakām numuru noglabāt ātri pieejamā vietā, lai vajadzības gadījuma uzreiz saņemt palīdzību un atbalstu," iesaka Ludmila Ščegoļeva, BALTA Produktu vadītāja. Pirms polises slēgšanas ieteicams izjautāt savu apdrošināšanas konsultantu, lai noskaidrotu, kādā veidā apdrošinātājs nodrošinās konsultācijas, operatīvu palīdzību un apmaksu par saņemtajiem pakalpojumiem.

"Ja apdrošinātājs iesaka vispirms ieguldīt savus līdzekļus, lai segtu, piemēram, medicīnas izdevumus, un tad ar čekiem vērsties pie apdrošinātāja, tas nav pozitīvs signāls. Vislabāk, ērtāk un maciņam drošāk – tātad klientam draudzīgāk – būs nodot situācijas koordinēšanas grožus, tajā skaitā tūlītēju pakalpojumu apmaksu, tāda apdrošinātāja rokās, kam ir pieejams palīdzības dienests," skaidro L. Ščegoļeva.

Kādus medicīniskos izdevumus sedz polise un EVAK?

Īpaši uzmanīgi polises nosacījumi jāizpēta, lai saprastu, vai polise sedz hroniskas un iedzimtas saslimšanas ārstēšanu akūtā stāvoklī un ar kādiem nosacījumiem. "Hroniskas saslimšanas apdrošināšanas kompāniju noteikumu izpratnē ir saslimšanas, kurām iespējami pēkšņi saasinājumi. Piemēram, BALTA 2018. gadā vidēji par vienu hronisku saslimšanu ceļojuma laikā izmaksāja 6400 eiro, taču ir apdrošinātāji, kuri šādas dzīvībai bīstamas slimības neiekļauj segumā vai iekļauj ar nelielu limitu," skaidro apdrošināšanas speciāliste.

Arī EVAK karte noderēs un noteikti jāņem līdzi, ceļojot pa Eiropu, taču jāņem vērā, ka tā katrā Eiropas Savienības valstī darbojas atbilstoši konkrētās valsts likumdošanā noteiktajam garantētajam palīdzības apjomam tās iedzīvotājiem. Līdz ar to nav iespējams precīzi paredzēt finansiālā sloga apjomu, kas būs jāsamaksā no personiskajiem līdzekļiem, ja papildus nebūs iegādāta apdrošināšanas polise. "EVAK karte ne visos gadījumos sedz medicīniskās transportēšanas izdevumus un nekad nesedz izdevumus par transportu uz mītnes zemi saslimšanas vai traumas gadījumā. Cilvēkiem jārēķinās, ka līdzmaksājums papildus EVAK kartes segtajai summai var svārstīties no dažiem eiro līdz pat vairākiem tūkstošiem eiro, ko laba apdrošināšanas polise atlīdzinās," brīdina L. Ščegoļeva.

Uzmanīgi polises nosacījumi jāizpēta grūtniecēm, jo visām kompānijām ir limitu ierobežojumi uz grūtnieču apdrošināšanu. Kā skaidro L. Ščegoļeva, piemēram, BALTA neprasa ārsta izziņu, bet ir apdrošinātāji, kuriem šāda izziņa jāiesniedz kā apliecinājums atļaujai ceļot. Neatkarīgi no tā, vai izziņa vajadzīga, katrai grūtniecei atbildīgi jāizvērtē, vai ceļojums nāks par labu gan pašai, gan bērnam. Savukārt ceļojot ar bērniem, noteikti jāpārliecinās, ka polisē ir iekļauta bērnu nogādāšana mītnes zemē gadījumā, ja nelaimes gadījums notiek ar vecākiem.

Vai man tiks izmaksāta pietiekama atlīdzība?

Iegādājoties apdrošināšanas polisi, obligāti jāpievērš uzmanība, vai tajā nav iekļauts pašrisks. Ja polisē bagāžas aizkavēšanās vai zādzības gadījumā iekļauts pašrisks, tad vērts iedomāties scenāriju, kur jūsu bagāža neierodas galamērķī, bet, lai atgūtu zaudējumus, jums papildus jāiegulda savi naudas līdzekļi. Tad vērts padomāt, vai negatīvām emocijām, kas saistītas ar šādu pieredzi, vajadzētu tikt papildinātām ar pašriska maksāšanu.

Turklāt vienmēr jāpievērš uzmanība arī polisē norādītajiem atlīdzības limitiem. Piemēram, ja bagāžas limitam papildus noteikts apakšlimits somas bojājumam un atlīdzība noteikta vien 50 eiro apmērā, tad vērts apdomāt, vai par šādiem līdzekļiem būs iespējams veikt kofera remontu vai iegādāties līdzvērtīgu.

Kas notiks, ja mani ceļojuma plāni mainīsies?

Dzīvē mēdz notikt dažādi, un reizēm ilgi gaidītais ceļojums kāda iemesla dēļ ir jāatceļ. "Ceļojuma atcelšanas gadījumā, lai saņemtu atlīdzību, jāpievērš uzmanība, kad tika apmaksāta apdrošināšanas polise, jo katrai kompānijai ir savi noteikumi par polises apmaksu, piemēram, ne mazāk kā 5 līdz 7 dienas pirms ceļojuma uzsākšanas. Līdz ar to iesakām neatstāt ceļojuma apdrošināšanas iegādi uz pēdējo mirkli," skaidro L. Ščegoļeva.

Tāpat svarīgi uzzināt, kāda ir apdrošinātāja attieksme pret gadījumiem, kad galvenais ceļojuma mērķis ir koncerta, konferences vai līdzīga pasākuma apmeklējums. Proti, vai apdrošinātājs segs ceļojuma atcelšanas izmaksas gadījumos, ja plānotais pasākums tiek atcelts.

"Ceļojuma plānus negaidīti var ietekmēt arī nokavēts savienotais reiss, tāpēc jāpārliecinās, ka starp izvēlētajiem reisiem ir pietiekams pārsēšanās laiks – BALTA gadījumā tās ir 2 stundas. Šis aspekts ir īpaši būtisks, ja tranzītam izmanto lielās lidostas un līdzi ņem nododamo bagāžu," norāda L. Ščegoļeva.

Vai esmu apdrošināts pret visām iespējamām ķibelēm?

Visas situācijas paredzēt nekad nav iespējams, tomēr, apdomājot ceļojuma plānus un iecerētās aktivitātes, noteikti var paredzēt lielākās riska jomas.

"Svarīgi izvērtēt atvaļinājumā plānoto aktivitāšu apjomu un atbilstošu segumu, jo daļa ceļotāju dodas mierīgā, laiskā atpūtā, bet citiem ceļojums nozīmē jaunas pieredzes, adrenalīnu un ekstrēmo sportu. Viena lieta ir uzspēlēt volejbolu ar ģimeni kāda kūrorta pludmalē, bet kas pavisam cits ir doties kalnu riteņbraukšanas tūrē. Tāpēc, ja plānots ceļojuma laikā nodarboties ar daivingu, izmēģināt lidojumu gaisa balonā, raftingu un tamlīdzīgas aktivitātes, iegādājoties apdrošināšanu, noteikti pārliecinies, ka plānotās aktivitātes iekļautas segumā," rekomendē L. Ščegoļeva.

Ja ceļojumā paredzēts izmantot nomas auto, jāpievērš uzmanība nomas kompānijas piedāvātajiem nosacījumiem. Lai gan lielākā daļa nomas auto kompāniju piedāvā kādu KASKO tipa apdrošināšanu, tās visbiežāk ir ar lielu pašrisku gadījumos, ja notiek kāda ķibele ar auto. BALTA pieredze diemžēl rāda, ka tās notiek. Gan nepazīstamu ceļu "iekarošana", gan vietējo paražu nezināšana mēdz ceļotājus novest pie finansiāliem zaudējumiem. Kā skaidro L. Ščegoļeva, ceļojot pa šaurajām Itālijas, Spānijas, Grieķijas ieliņām, mašīnu saskrāpēšana ir ierasta lieta, un nereti problēmas rodas nomas punktā, kur grūti pierādīt, vai skramba pirms auto lietošanas jau bija, vai nebija. Tāpēc noteikti ieteicams parūpēties arī par nomas auto apdrošināšanu, kas segs pašrisku gadījumos, kad ar auto notikusi mazāka vai lielāka ķibele.