K.Ulmaņa piemiņas muzejā «Pikšas» varēs skatīt jauno izstādi «Cūku būšana»

Anita Banziņa | 2019.07.02

Visu 2019. gada vasaru un rudeni Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejā "Pikšas" Dobeles pusē varēs skatīt jauno izstādi "Cūku būšana".

Lai arī ar negatīvu nokrāsu, cūku būšana tomēr ir gana plaša lieta, kas ietver sevī gan simpātiski rozā sivēntiņu, gan smeķīgu karbonādi, gan ruksi, paceltu mākslas augstumos. Tā kā izstāde ir iekārtota bijušajā "Pikšu" kūtī un turklāt šis ir Cūkas gads, tad, jāteic, muzeja darbinieki ir trāpījuši tieši desmitniekā.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Augšdaugava.Tūrisma sezonas atklāšana.

Augšdaugavas novada pašvaldības iestāde ‘’TAKA’’ aicina 26. aprīlī plkst. 10.00 apmeklēt tūrisma sezonas atklāšanas pasākumu.

TAKA

"Latvija pērn svinēja simtgadi, bet nekur netika pieminēts Latvijas bekons, kas ir viens no neatkarīgās Latvijas simboliem. Apbēdinoši… Jā, mums visapkārt ir cūkas, taču tās ir dāņu cūkas, bet mums vajag savu - kārtīgu latviešu cūku!" stāsta muzeja direktore Ilga Ķipsne.

Tā nu pamazām ir sākts iedziļināties cūku būšanā, un izrādījies, ka tā viscaur ir biezā slānī. Cūkas latviešiem ir ne tikai kūtiņās un uz pannas, bet arī tautas dziesmās, pasakās un kāršu spēlē. Arī mākslā cūkai tikusi sava daļa, pateicoties tēlniekam Teodoram Zaļkalnam, kurš izveidojis slaveno cūkas skulptūru - Latvijas bekona simbolu, un zemgalietim, māksliniekam Ģedertam Eliasam, kurš savukārt cūkas bieži attēlojis savās gleznās. To visu parādīt izstādē palīdzēja sadarbība ar Latvijas mākslas muzeju, Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeju, Latvijas Lauksaimniecības muzeja un Dobeles Novadpētniecības muzeja kolēģiem.  

Un ir arī cūkas laime. Iespējams, šāda, kā to uzzinām izstādē - "var no cūkas mācīties attieksmi pret komfortu, kad tā dzīvo tik ērti zemnieku sētā, neapgrūtinot sevi ar darbu, bet vienkārši ESOT."

Lai cūka varētu sevi nepagrūtināt, kādam tomēr ir jābūt apgrūtinātam, un par  cūciņas komfortu rūpējas zemnieki, saprotams, savtīgu nolūku vadīti. Diemžēl līdz mūsdienām ārkārtīgi maz saglabājies praktisku lietu, saistītu ar cūkkopību. Ar tām dalījies seno mantu kolekcionārs Jānis Urbāns no Bikstu pagasta "Līčiem", vietējās iedzīvotājas Skaidrīte Bauze, Dzintra Leinerte un Sarmīte Griķe.

Tā nu, cūku rukšķēšanai un kviecieniem skanot fonā, to cūku būšanu var kārtīgi izpētīt. Jāpiebilst, ka lielākā daļa tekstu par cūkkopību un bekonu ir lasāma  Ulmaņlaiku latviešu valodā, jo tas taču ir stāsts par vēsturisko latviešu cūku.