4. jūlijs vēsturē: Amerikas Savienotajās Valstīs atzīmē Neatkarības dienu

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.07.04

Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācija ir dokuments, ar kuru britu kolonijas Ziemeļamerikā pasludināja neatkarību no Apvienotās Karalistes. Šo dokumentu vienbalsīgi pieņēma 1776. gada 4. jūlijā un kopš šī brīža tā tiek svinēta kā Neatkarības diena.

Deklarācija kļuva par pirmo oficiālo dokumentu, kurā valsts tika nosaukta par Amerikas Savienotajām Valstīm - no šī dokumenta arī radās ASV nosaukums.

Raksts turpinās pēc reklāmas

JAUNUMS! Restorāns VULFS Cesvaines pilī!

Cesvaines pils labajā spārnā renovētajās pagraba telpās apmeklētājus uz jaunu garšu piedzīvojumu aicina restorāns VULFS un šefpavārs JURIS LATIŠENOKS!

Madonas TIC

Pirmais eiropietis Ameirkā bija Kristofors Kolumbs, kurš 1492. gadā atklāja Karību jūras salas, bet pirmais eiropietis, kas tajā laikā piestāja mūsdienu ASV krastos, bija spānis Huans Ponse de Leons, kurš 1513. gada 2. aprīlī izkāpa zemē, kuru nosauca par "La Floridu". Pēc vairāk kā gadsimta, 1606. gadā, Londonā un Plimutā tika izveidotas vairākas kompānijas, kuras nodarbojās ar ASV ziemeļaustrumu krasta izpēti un apguvi. Tomēr pirmā angļu apmetne, ko nosauca par Džeimstaunu, 1607. gadā ASV tika uzcelta vairāk uz dienvidiem, mūsdienu Virdžīnijas štatā.

1620. gada decembrī Masačūsetsas krastos piestāja kuģis "Mayflower", uz kura klāja bija 109 puritāņu—kalvinistu svētceļotāji. Ar šo brīdi tiek uzskatīts, ka sākās mērķtiecīga angļu kolonizācija Jaunanglijā. Šie svētceļotāji noslēdza savstarpēju vienošanos par demokrātiju, pašpārvaldi un pilsoņu tiesībām. No 1630. līdz 1643. gadam Jaunanglijā no Eiropas ieradās vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku. Arī Amerikas dienvidu kolonijās apmetās uz dzīvi vairāk nekā 45 tūkstoši cilvēku.

Pēc Septiņgadu kara 18. gadsimta vidū Apvienotā Karaliste no Francijas ieguva Kanādu un Luiziānas austrumu daļu. Pēc kara Lielbritānija valsts kase bija lielos parādos, un tā kā nodokļi pašā Lielbritānijā jau bija augsti, tika nolemts ieviest tiešos nodokļus Amerikas kolonijās. Tas noveda pie koloniju iedzīvotāju neapmierinātības, sākās masu kustība. 1770. gados masu nemieri pārauga Neatkarības karā, kurš ilga no 1775. līdz 1783. gadam. Tā bija pirmā revolūcija Savienotajās Valstīs.

ASV pasludināja savu neatkarību 1776. gada 4. jūlijā, kad tā ar Francijas palīdzību sakāva Lielbritānijas koloniālo armiju. Otrais Kontinentālais kongress vienbalsīgi pieņēma Savienoto Valstu Neatkarības deklarāciju, kurā 13 britu kolonijas Ziemeļamerikā pasludināja neatkarību no Apvienotās Karalistes. Deklarācija kļuva par pirmo oficiālo dokumentu, kurā valsts tika nosaukta par Amerikas Savienotajām Valstīm. ASV Neatkarības deklarācija kļuva par politisku un filozofisku izaicinājumu Eiropai, jo saturēja fundamentālus apgaismības principus.

Mūsdienās ASV ir  federāla konstitucionāla republika, kura sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.  Amerikāņi ir viena no pasaules etniski atšķirīgākajām un multikulturālākajām nācijām, kā arī ASV ekonomika ir lielākā nacionālā ekonomika pasaulē.

Savu Neatkarības dienu ASV svin grandiozi un dažāda veida pasākumiem un izklaidēm Bieži vien šie svētki tiek atzīmēti ar uguņošanu, parādēm, piknikiem, karnevāliem, gadatirgiem, koncertiem, beisbola spēlēm un ģimeņu kopā sanākšanu.

Šajā valstī ir ļoti daudz lietu un vietu, ko vajadzētu apskatīt jebkuram tūristam, taču viena no galvenajām apskates vietām noteikti ir Ņujorka. Šajā vienā pilsētā vien ir dažādi objekti un ēkas, kas kļuvuši jau par ASV simboliem, piemēram Brīvības statuja, Emire State ēka, Taimskvērs, Centrālais parks un Brodveja.