Sēņotājus Krāslavas pusē pārsteidz lācis

Santa Bivbāne | 2019.07.08

Lai savām acīm apskatītu iespaidīgus meža zvērus, nav jādodas uz Zooloģisko dārzu - reizēm pietiek ar sēņošanu. Visai iespaidīgs dabas velšu meklējums izvērsās kādai sievietei Krāslavas novada Varnaviču mežā.

Marina Procevska savā sociālā tīkla Facebook.com profilā 2019. gada 4. jūlijā aprakstījusi piedzīvoto: "Draugi! Ja gribēsiet sēņot vai ogot Varnaviču mežā, esiet uzmanīgi, jo šodien es tur sastapos ar lāci, kurš mierīgi gāja pa meža taciņu. Es viņu pamanīju agrāk nekā viņš mani. Man rokā bija tikai trauks ar ogām un maisiņš ar gailenēm. Bija arī nazis, bezpalīdzīgs šajā situācijā. Pēc pāris sekundēm viņš mani arī pamanīja un aizbēga no taciņas uz mežu. Viss beidzas labi."

Raksts turpinās pēc reklāmas

Rallistu ielas stāsti

25.aprīlī plkst. 18.00 bijušā PMK aktu zālē neformālā gaisotnē aicināti tikties visi rallija cienītāji, lai dalītos ar saviem stāstiem par ralliju Valdemārpilī.

Talsu novada TIC

Ko darīt, ja mežā sastopiet lāci?

Latvijas valsts mežu mājaslapā mammadaba.lv ar padomiem dalījies Egils Ozols, kas ir kompetents medījamo dzīvnieku speciālists AS "Latvijas valsts meži", kas atbild par visas LVM Rekreācijas un medības struktūrvienības darbu.

Latvijas mežos mājo daudz dzīvu radību, tikai jāprot tās pamanīt. Ejot dabā, atcerēsimies, ka jebkurš savvaļas iemītnieks – arī kukaiņi un čūskas – ir dabai nozīmīgs. Dzīvniekus un putnus nevajag aiztikt vai citādi traucēt, īpaši laikā, kad tiem ir mazuļi.

Mežacūkas, aļņi vai Latvijā retumis sastopamie lāči cilvēkam mēdz uzbrukt arī neievainoti – aizstāvot savus mazuļus. Ja ieraugām šo dzīvnieku mazuļus, nekādā gadījumā tiem netuvojamies, bet bīstamo vietu ātri (tikai ne skriešus) pametam. Jāuzmanās, lai nenonāktu starp māti un mazuli, jo šāda situācija var provocēt mātes uzbrukumu. Parasti tomēr dzīvnieki cenšas izvairīties no cilvēka, kas tiem arī veiksmīgi izdodas, jo lielāka daļa cilvēku pa mežu pārvietojas pietiekami skaļi, lai tiktu izdzirdēti.

Ja tomēr gadās satikt lielu dzīvnieku, kas varētu būt bīstams, jāievēro daži padomi. Diezin vai uzbrukumus notiks spēji un negaidīti. Lielākoties dzīvnieks vispirms cenšas pretinieku izzināt un nobiedēt. Ja cilvēks izturas nosvērti un mierīgi, dzīvnieks parasti atkāpjas. Dzīvniekam nedrīkst skatīties acīs, jo šādu rīcību tas uztver kā izaicinājumu, kas provocē uzbrukumu. Satiekot dzīvnieku, kas gatavojas uzbrukt, cenšamies mierīgi atkāpties, nepagriežot dzīvniekam muguru. Atkāpjoties jau laikus noskatām piemērotu koku, lai vajadzības gadījumā tur meklētu patvērumu, un atslābinām somas siksniņas, lai to varētu ātri nomest.