Prasme mācīties un pašdisciplīna – atslēga jaunu prasmju apgūšanai

Lāsma Trofimova | 2019.07.16

Pārmaiņas sagaida visas profesijas – radīsies jaunas, daļa zudīs un transformēsies esošās – un ikvienam darba tirgus dalībniekam būs nepieciešams apgūt jaunas zināšanas. Eksperti norāda, ka nepieciešamās prasmes var iedalīt profesionālajās un vispārējās, katrā profesijā noderīgās prasmēs. Vienlīdz nozīmīga būs gan algoritmiskā domāšana, prasme vizualizēt un pētīt datus, strādāt ar čatbotiem, gan emocionālā inteliģence, radošums un kritiskā domāšana. Šīs prasmes katrs indivīds var attīstīt pats un līdz ar to, darba tirgū šobrīd aktuālākā ir tieši spēja mācīties.

“Jau apmēram piecus gadus tuvā nākotnē vairāk nekā viena trešdaļa no prasmēm, kas ir svarīgas darba tirgū šobrīd, būs mainījušās, prognozē Pasaules ekonomikas foruma pētījums. Arvien lielāku nozīmi iegūst tās zināšanas, kas saistītas ar tehnoloģiju dizainu, programmēšanu, arī radošums, iniciatīva, kritiskā domāšana. Savukārt mazāk pieprasītas kļūst rutīnas darba prasmes, ko arvien vairāk aizstās tehnoloģijas. Tādēļ pati svarīgākā prasme darba tirgū ir spēja mācīties – ikvienam ir jāspēj aktīvi mācīties un sevi attīstīt. Ir jāpieņem, ka spējas un intelekts var tikt attīstīts, uzņemoties izaicinājumus, mācoties no kļūdām un meklējot jaunas zināšanas,” norāda Tet personāla vadības direktore Ingrīda Rone.

Raksts turpinās pēc reklāmas

NBS orķestra koncerts TUMĒ

2. maijā plkst. 19.00 Tumes Kultūras namā Baltā galdauta svētku koncerts kopā ar Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestra Estrādes ansambli.

Tukuma TIC

Lai produktīvi apgūtu jaunas prasmes, ir svarīgi saprast sev piemērotāko mācīšanās veidu. Katram tas būs atšķirīgs – vienam ir vieglāk apgūt jaunas lietas lasot, otram – klausoties, citam – darot lietas praktiski. Eksperti vienprātīgi atzīst, ka viens no būtiskākajiem faktoriem ir fokuss – bez apkārtējiem faktoriem, kas novērš uzmanību. Bet ir vēl daži knifi, kas palīdz mācībās, piemēram, regulāri pārtraukumi – pēc aptuveni 45 – 60 minūšu ilgas jaunu zināšanu apgūšanas ir jāpaņem pauze, lai atjaunotu savu spēju koncentrēties. Turklāt labāk ir mācīties piecas reizes pa vienai stundai, nevis piecas stundas vienā paņēmienā.

“Katra paša atbildība ir pēc iespējas biežāk uz sevi skatīties ar izaugsmes skatījumu, un labā ziņa ir – mācīšanās prasmes var diezgan ātri pilnveidot, un tas parasti sagādā prieku un spēcīgu enerģiju ikdienas darbam. Efektīvāk būs vienu reizi apgūstamo izlasīt un tad vairākas reizes, piemēram, kārtot testu par šo tēmu, nevis lasīt četras reizes, un tad savas zināšanas pārbaudīt vien vienu reizi. Turklāt būtiski ir, ne tikai praktizēt jau apgūto, bet gan izmēģināt arī līmeni, kas ir ārpus ierastās komforta zonas – vienmēr jācenšas savas spējas izaicināt. Cilvēki ar labākām mācīšanās prasmēm savai attīstībai pieiet sistemātiski, metodiski un augsti disciplinēti. Ja viņi sev ir izvirzījuši mērķi kaut ko noteiktā līmenī apgūt, viņi ļoti mērķtiecīgi tam plāno savu laiku, piemēram, lasīšanai, mācību video vērošanai, neformālai pieredzes apmaiņai, praktizēšanai, eksperimentēšanai,” uzsver organizāciju psihologs un treneris Uldis Pāvuls.

Lai spētu mācīties, ir jābūt gataviem izaicināt arī savas pašdisciplīnas spējas.  Viss ir atkarīgs no paša piepūles, apgūstot jaunas prasmes, lai sasniegtu vairāk. Ir jāņem vērā, ka, visticamāk, mācīšanās procesā būs brīži, kad zudīs motivācija vai arī būs slinkums turpināt. Tādēļ svarīgi jau sākumā identificēt šķēršļus, kas katru kavē kā personību, lai tos pārvarētu un apgūtu nepieciešamās zināšanas.

Mācīšanās un pašdisciplīna būs atslēga jau citu – praktiskāku zināšanu apguvei. Piemēram, būs nepieciešamas pamata zināšanas tehniskajā un algoritmiskajā domāšanā, lai izprastu, kā strādā programmas un varētu darboties ar jaunajiem risinājumiem. Datu bāzēs balstītas datorizētas programmas arvien vairāk ienāk darba vietās, un, lai ar tām pilnvērtīgi strādātu, ir jāsaprot to uzbūve un pamata darbības principi – tas būs aktuāli gan klientu apkalpošanā, gan mārketinga speciālistiem vai grāmatvežiem, gan arī vadītājiem stratēģisku lēmumu pieņemšanā. Teju visiem profesionāļiem būs jāspēj savi lēmumi balstīt datos vismaz pamata līmenī.

Lai radītu gan inovatīvus risinājumus un idejas, gan ātrāk pieņemtu izsvērtus lēmumus ikdienas darbā, ir būtiska kritiskā domāšana. Tam būtiskas arī starpdisciplināras zināšanas, jo ir svarīgi spēt izvērtēt informāciju no dažādiem resursiem, lai pieņemtu loģiskus un pārdomātus lēmumus. Praktiski darba vietās tas nozīmē regulāru sadarbību ar citiem departamentiem. Bieži vien jaunas prasmes ir vērts meklēt ārpus savai jomas vai atbildības, un to apguvē palīdzēt var citu profesiju pārstāvji, piemēram, kolēģi no citām komandām.

Tet kopā ar Nodarbinātības valsts aģentūru šovasar uzsāka iniciatīvu #VienmērJauns”. Tās mērķis iepazīstināt gan ar jaunajām profesijām, kas kļūst arvien pieprasītākas Latvijas uzņēmumos, gan arī īpašās meistarklasēs palīdzēt apgūt profesionālās prasmes, lai būtu vienmēr pieprasīts darba tirgū. #VienmērJauns meistarklases ir bezmaksas, publiski pieejamas visiem interesentiem, un tajās tiek apskatītas tādas prasmes kā algoritmiskā domāšana, programmēšanas pamati, radošu risinājumu meklēšana, lietotāju pieredzes analītika un citas. Tuvākā #VienmērJauns meistarklase norisināsies 18. jūlijā, kuras dalībnieki Tet čatbotu veidotājas Ineses Zariņas un robotu treneru vadībā varēs uzzināt jaunākās čatbotu tendences un apgūt čatbotu veidošanas pamatus. Meistarklašu izziņošana un pieteikšanās tām – Tet kontā Facebook platformā.