1. augusts vēsturē: Šveicē svin Neatkarības dienu

Šveice, ko oficiāli sauc par Šveices Konfederāciju, ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni jeb reģioni. Šveicei juridiski nav galvaspilsētas, lai gan faktiski tā ir Berne, kur arī atrodas vairums valsts iestāžu. Šveicei nav robežas ar jūru, bet ziemeļos tā robežojas ar Vāciju, austrumos ar Lihtenšteinu un Austriju, dienvidos ar Itāliju, savukārt rietumos Šveice robežojas ar Franciju. Šveice ir multilingvāla valsts un tajā ir četras oficiālās valodas: vācu, franču, itāļu un retoromāņu.

Raksts turpinās pēc reklāmas

UZBEKISTĀNA - AUSTRUMU MOTĪVI

23.09. - 02.10.2026; 28.10. - 06.11.2026 Uzbekistāna pārsteidz, iedvesmo un paliek atmiņā ilgi pēc ceļojuma.

AL SVETS

Var uzskatīt, ka Šveices neatkarība ir sākusies līdz ar tās dibināšanu – 1291. gada 1. augustā, kad valsts izveidojās, apvienojoties vairākām zemēm un veidojot kantonus. Tieši tāpēc, ka Šveices vēsturē nav visai daudz periodu, kad tā būtu zaudējusi un pēc tam atkal atguvusi savu neatkarību, šo zīmīgo datumu par Neatkarības dienu īsti nevar saukt. Vienīgais laiks, kad Šveice bija kāda pakļautībā, ir posms no 1798. gada līdz 1815. gadam, kad to ieņēma Napoleona armija.

Šveice ir slavena ne tikai ar savu šokolādi, bet arī sieru, pulksteņiem, bankām, kalniem un neitralitāti. Kopš 1815. gada Šveice ir neitrāla valsts un nav iesaistījusies karos, kas norisinājušies Eiropā. Šajā valstī atrodas vairāku starptautisku organizāciju galvenās mītnes, piemēram, Sarkanā Krusta galvenā mītne. Valsts daudzējādā ziņā ir vienota un, apzinot savus nelielos resursus, radījusi plaukstošu saimniecību. Šveice ir kļuvusi par svarīgu finanšu centru. Tā ir bijusi mājvieta vairākiem cilvēkiem, kas meklējuši patvērumu, lai paglābtos no savā dzimtajā valstī esošās politiskās situācijas vai citiem draudiem.