5. augusts vēsturē: Brazīlijā atklāj XXXI vasaras Olimpiskās spēles

Jānis Pēteris Bērziņš | 2023.08.05

2016. gada 5. augustā, Riodežaneiro, Brazīlijā tika atklātas 31. vasaras Olimpiskās spēles, kurās piedalījās ap 10 500 sportistu no 207 valstīm. Šīs spēles bija nozīmīgas ar to, ka pirmo reizi olimpiskajās spēlēs piedalījās sportisti no Kosovas un Dienvidsudānas.

2016. gadā kopumā tika sadalīti 306 medaļu komplekti 31 sporta veidā. Pēc ilgāka pārtraukuma olimpiskajās spēlēs norisinājās golfs, kā arī pirmo reizi regbijs. Spēles tika aizvadītas 33 stadionos Riodežaneiro, kā arī pa vienam stadionam Sanpaulu, Beluorizonti, Salvadorā, Braziljā un Manausā.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Atlaide auto nomai Bahreinā

Persijas līča debeszilajos ūdeņos atrodas apslēpts dārgakmens, kas gaida izpēti — Bahreina. Nepalaid garām, rezervē tūlīt un saņem 20% atlaidi.

Europcar

Riodežaneiro par 31. vasaras olimpisko spēļu mājvietu tika izvēlēta 2009. gada 2. decembrī 121. Starptautiskās Olimpiskās komitejas sesijas laikā Kopenhāgenā. Cīņā par spēļu rīkošanu tā apsteidza Madridi (Spānija), Tokiju (Japāna) un Čikāgu (ASV). Vēl bija pieteikušās, bet nenonāca līdz finālbalsojumam, Baku (Azerbaidžāna), Doha (Katara) un Prāga (Čehija).

Kaut gan jau septiņus gadus ir zināms tas, ka spēlēm 2016. gadā būs jānotiek Rio, vēl gada sākumā varēja šaubīties par to, vai Brazīlija būs spējīga sagatavoties saviem namamātes pienākumiem, jo bieži vien varēja lasīt rakstus, kuros bija aprakstīts, cik slikti un lēni iet ar gatavošanos spēlēm. Kādā brīdī pat izskanēja ziņa, ka nav samaksāts rēķins par elektrību priekš olimpiskā ciematiņa, kā arī tagad, kad sportisti ir ieradušies Rio, ne no visiem var dzirdēt pozitīvas atsauksmes.

Olimpisko spēļu pirmsākumi meklējami jau Senajā Grieķijā, laikā no 8. gadsimta p.m.ē. līdz mūsu ēras 4. Gadsimtam, taču mūsdienu olimpiskās spēles 1896. gadā iedibināja barons Pjērs De Kubertēns, par pamatu ņemot antīko olimpisko spēļu ideju. 1894. gada 23. jūnijā Parīzē barons de Kubertēns saaicināja starptautisku kongresu, kurā nāca klajā ar ideju atjaunot Senās Grieķijas olimpisko spēļu tradīciju kā no politikas un biznesa absolūti nošķirtas starptautiskas sporta spēles, kurās galvenais būtu sports un atlētu sacensība. Atsaucība bija necerēti plaša, un tūdaļ šajā tajā kongresā tika nodibināta Starptautiskā Olimpiskā komiteja, par kuras prezidentu ievēlēja grieķu komersantu Dimitri Vikelasu, bet de Kubertēnu — par tās ģenerālsekretāru.

Olimpisko spēļu idejas pamatā bija sengrieķu ideja par mieru un sportu kā indivīdu harmoniski attīstošu nodarbi, nevis valstu, bet sportistu sacensību. Profesionāliem sportistiem tika liegts piedalīties olimpiskajās spēlēs — tās tika dibinātas tikai un vienīgi kā amatieru sacensības, lai dotu iespēju piedalīties pēc iespējas plašākam atlētu lokam. Piemēram, 1913. gadā tika anulēta vieglatlēta Džima Torpa (Jim Thorpe) zelta medaļa, jo atklājās, ka viņš kā profesionālis startē beisbolā. Pēc Dž. Torpa nāves 1982. gada SOK viņu atkal atzina par olimpisko čempionu, jo sāka mainīties skats uz profesionāļiem sportā.