23. augusts vēsturē: Latvija, Lietuva un Igaunija vienojas unikālā akcijā «Baltijas ceļš» (video)

Foto: BalticTravelnews.com/Youtube.com ekrānšāviens | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2024.08.23

Akcija "Baltijas ceļš", kurā piedalījās aptuveni divi miljoni cilvēku, izveidojot cilvēku ķēdi no Viļņas līdz Tallinai, notika tieši Molotova-Ribentropa pakta 50. gadadienā un tika veidota tāpēc, lai pieprasītu pakta slepeno protokolu publisku atzīšanu un Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu.

Pats Molotova-Ribentropa pakts jeb neuzbrukšanas līgums tika parakstīts 1939. gada 23. augustā, un tajā bija iekļauti slepeni protokoli, kuros sadalītas nacistiskās Vācijas un Padomju Savienības ietekmes sfēras Austrumeiropā, kā rezultātā PSRS okupēja un anektēja Baltijas valstis. Jau iepriekšējos gados šajos datumos tika rīkoti mītiņi visās trijās Baltijas valstu galvaspilsētās, lai izrādītu savu vēlēšanos pēc neatkarības atgūšanas. taču Baltijas ceļš bija vislielākais no valstu kopīgi organizētajiem protestiem.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Maizes dienā

22. septembrī Hoijeres namā "Maizes dienā" skanēs lustīga īru mūzika.

Liepājas reģiona TIB

Baltijas ceļu organizēja Baltijas valstu nacionālās kustības: "Rahvarinne" Igaunijā, Latvijas Tautas fronte un "Sajūdis" Lietuvā. Dalībnieki pulcējās akcijas norises pilsētās, ciemos vai arī organizēti vai paši ar transportu devās uz tām Baltijas ceļa norises vietām, kur tas vijās cauri mazāk apdzīvotām teritorijām. Grūti noteikt precīzu dalībnieku skaitu, jo dažādos informācijas avotos domas par šo jautājumu dalās. Nepārtrauktas cilvēku ķēdes izveidei katrā valstī bija nepieciešami vismaz 200 tūkstoši cilvēku. Aģentūra Reutersnākamajā dienā ziņoja, ka protesta akcijā piedalījās apmēram 700 tūkstoši igauņu un viens miljons lietuviešu, bet Associated Press ziņoja, ka tajā no Latvijas piedalījās apmēram 400 tūkstoši dalībnieku. Savukārt PSRS ziņu aģentūra TASS izplatīja informāciju, ka akcijā piedalījušies 300 tūkstoši dalībnieku Igaunijā un gandrīz 500 tūkstoši Lietuvā.

Taču neskatoties uz neprecīzajiem datiem tik un tā ir skaidrs, ka dalībnieku netrūka. Apkopojot iegūtos attēlus un videomateriālus no helikopteriem un lidmašīnām, var redzēt, ka cilvēku ķēde ir nepārtraukta un lielākajās pilsētas cilvēki pat veidoja vairākas paralēlas ķēdes, kā arī pulcējās laukumos.

Apjomīgs bija ne tikai dalībnieku skaits, bet arī akcijas atstātais iespaids. PSRS piekāpās Baltijas valstu iedzīvotājiem, atzina Molotova-Ribentropa paktu un pasludināja to par spēkā neesošu. Baltijas ceļš panāca lielu starptautisku publicitāti visu trīs valstu kopējai cīņai. Tas deva grūdienu demokrātiskām kustībām arī citviet pasaulē, bija pozitīvs piemērs citu valstu neatkarības atjaunošanas centieniem, arī Vācijas atkalapvienošanās procesam. Baltijas ceļš apliecināja, ka ticība demokrātiskām idejām vieno Baltijas valstu iedzīvotājus. Šādi stiprināta brālības, vienotības un kopēja mērķa izjūta kļuva par nozīmīgu faktoru politiskās līdzdalības nodrošināšanai, kas noveda pie Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas.

Vairākus gadus pēc "Baltijas ceļa" visas trīs nācijas atkal sanāca kopā, lai šo akciju pieteiktu iekļaušanai UNESCO "Pasaules atmiņas" Starptautiskajā reģistrā. 2005. gadā visu trīs valstu ekspertu grupa, apspriežoties ar Vācijas un Polijas ekspertiem, sāka domāt par nominācijas pieteikšanu un 2008. gada 30. martā kopīgi izveidoto nomināciju "Baltijas ceļš – cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības" arī iesniedza UNESCO padomei. 2009.gada 30.jūlijā Bridžtaunā, Barbadosā tika pieņemts lēmums iekļaut nomināciju UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Starptautiskajā reģistrā.

Vairāk par Baltijas valstu ceļu uz brīvību var apskatīt muzejos - Okupācijas muzejā Rīgā, Vabamu Okupācijas muzejā Tallinā un Viļņas Okupācijas un brīvības cīņu muzejā.